D. Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja Somija un Zviedrija pievienosies NATO aliansei, Krievijai Baltijas jūras reģionā būs jāizvieto kodolieroči.
Tiesa, Lietuvas amatpersonas paudušas izbrīnu par Medvedeva izteikumiem, jo Lietuvas drošības dienestu rīcībā ir informācija, ka Krievijas kodolieroči jau ilgstoši atrodas Kaļiņingradas apgabalā.
Medvedevs ceturtdien izklāstīja savu atbildi uz ziņām par Somijas un Zviedrijas iespējamo pievienošanos NATO (abas Ziemeļvalstis varētu iesniegt NATO pieteikumu šovasar).
NATO vadība sola, ka Somija un Zviedrija aliansei pievienosies paātrinātā veidā, ja tās nolems pievienoties aliansei.
“Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Krievijai būs vairāk oficiāli reģistrētu ienaidnieku,” raksta Medvedevs.
Viņš stāsta, ka Krievijas pozīcijai nav nozīmes, vai NATO ir 30 vai 32 dalībvalstis, turklāt Zviedrija un Somija ir salīdzinoši mazas valstis. Taču tādējādi Krievijas sauszemes robeža ar NATO kļūs vairāk nekā divas reizes garāka.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO liks Krievijai domāt par savas rietumu robežas nostiprināšanu.
Medvedevs stāsta, ka tādā gadījumā Krievijai nāksies pastiprināt savus spēkus Somu līča apkaimē un attīstīt reģionā pretraķešu aizsardzību. Tādā gadījumā nevar būt ne runas par Baltijas jūras kā no kodolieročiem brīvas zonas statusu, jo Krievijai ir “jāatjauno spēku līdzsvars”.
Medvedevs gan iebilst, ka Somijas un Zviedrijas iespējamā pievienošanās NATO atšķiras no situācijas Ukrainā, jo Krievijai ar šīm valstīm nav teritoriālu strīdu.
Jāatgādina, ka Ziemas kara rezultātā PSRS un Krievija kā mantinieces piesavinājās aptuveni 10% pirmskara Somijas teritorijas.
Medvedevs arī pauda netiešus draudus Somijai un Zviedrijai, norādot, ka neviens nevēlas, lai tuvumā tiktu izvietoti Iskander raķešu kompleksi, hiperskaņas raķetes un kodolieroču kuģi.
“Cerēsim, ka uzvarēs mūsu ziemeļu kaimiņu veselais saprāts. Bet, ja nē, tad, kā saka, “viņš pats atnāca,” Medvedevs savu vēstījumu noslēdz ar draudīgu citātu no filmas “Dimanta roka”.
Jau 2018. gadā Krievija paziņoja, ka Kaļiņingradas apgabalā ir izvietojusi raķešu kompleksus Iskander. Šo raķešu darbības rādiuss ir līdz 500 km, tāpēc tās var sasniegt savus mērķus Baltijā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai / Par!”) intervijā Latvijas Radio norādīja, ka Iskanders jau atrodas netālu. “Tātad nekas jauns šeit nevar notikt. Tātad Krievijas draudi jau sen ir izpildīti,” sacīja ministrs.
Viņaprāt, pēc Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO Baltijas jūra būs drošāka. Pastiprināsies arī sadarbība ar šīm valstīm.
“Mums nav jājūtas vairāk apdraudētiem, tieši otrādi, mums ir jājūtas stiprākiem. Somija un Zviedrija, lai arī mazas, ir valstis, kuras trenējas jau ilgu laiku,” sacīja Pabriks.
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks Medvedeva draudus raksturojis kā dīvainus, jo nav noslēpums, ka Krievijas kodolieroči jau ir izvietoti Kaļiņingradas apgabalā.
“Viņiem ir kodolieroči, nesējraķetes un noliktavas. To ļoti labi zina starptautiskā sabiedrība un reģiona valstis,” ziņu aģentūrai BNS sacīja Anušausks.
“Pašreizējie Krievijas draudi ir diezgan dīvaini, jo mēs zinām, ka viņiem šie ieroči ir 100 km attālumā no Lietuvas robežas. Kodolieroči vienmēr ir glabāti Kaļiņingradas apgabalā.”
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis saka, ka Krievijas līderu izteikumi pagaidām ir abstrakti draudi, taču tie ir jāuztver nopietni. Landsbergs gan norāda, ka Krievijai nav efektīvu līdzekļu, lai iebilstu pret Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO.
