Māte, dzemdējusi dvīņus, puisīti paņēma, bet meitiņu atstāja. Vēlāk viņa atklāja, kādēļ tā izdarīja. Grūti savaldīt asaras…
Kas var būt skaistāks par to kā ģimenes pieaugumu, kur pāris ir sasniedzis jaunu attiecības līmeni. Šķietami tā ir laimīgāka diena pasaulē un dzīve patiesi izmainās par 180 grādiem. Tā tik vien liekas, ka visa atlikusī dzīve būs arī tik pat laimīga un priecīga kopš bērna parādīšanās.
Tomēr ne vienmēr viss ir tik skaisti un mīļi kā gribētos. Ir tomēr dzīves situācijas, kas liek aizdomāties un novērtēt savu esošo dzīvi.
Sievieti sauc Kristīne. Viņa ar lielāko prieku gaidīja savus dārgumus – dvīnīšus. Vienmēr centās būt uzmanīga un savlaicīgi apmeklēja vajadzīgos ārstus, veica analīzes un uztraucās par bērniņiem. Kā nekā kaut kas tāds viņas dzīvē tika izdzīvots pirmo reizi.
Kā parasti tas notiek, tad uz dzemdību namu Kristīne devās savlaicīgi. Kā nekā dvīnīšu dzemdības nav tas pats, kad piedzimst tikai 1 bērniņš.
Izjūtot dažādas emocijas, kontrakcijas, sākās pamatīgs satraukums. Tajā naktī bija grūti aizmigt, jo Kristīne kliedza tik skaļi, ka pat ārā varēja dzirdēt viņu. Saulei austot, Kristīne piedzemdēja burvīgu puisīti un vēl padsmit minūtēm šajā pasaulē nāca meitenīte.
Bērniņi, par laimi, bija veseli un viena maza nianse bija tikai meitenītei – viņai uz sejas bija dzimumzīme. Izmēru ziņā viņa bija salīdzinoši paliela un diezgan tumša. Kristīne ieraugot šādu detaļu, atteicās ņemt rokās mazuli un paņēma tikai puisīti.
Savukārt jau nākamajā dienā viņa uzrakstīja paskaidrojumu un iesniegumu, ka no meitenītes atsakās. Dzemdību nama darbiniki bija nelielā šokā par šādu rīcību, taču Kristīne gribēja visu paskaidrot, kādēļ šāds lēmums tika pieņemts…
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!
