Manuprāt, šī mācība bija ļoti stingra un varbūt pat nedaudz pārāk drastiska. Lai gan ir svarīgi atrast veidu, kā atrisināt šādas situācijas, man šķiet, ka nevajadzētu apspēlēties ar cilvēku jūtām un ka šāda veida atklāsme varētu radīt vēl lielākas emocionālas traumas. Ir svarīgi rīkoties ar cieņu un saprātu, pat ja saskaras ar šādām sarežģītām situācijām. Gan jau, ka šī pieredze atstās ilgstošu iespaidu uz visiem iesaistītajiem un, cerams, ka visiem ir iespēja izdzīvot un mācīties no šī notikuma. Rakstu lasiet turpinājumā!
Šis puisis zināja, ka viņa sieva viņu krāpj, taču nezināja, kā rīkoties tik smagā situācijā.. Viņš saprata, ka, ja viņš vienkārši aizies no attiecībām, tad daļa vainas tiks piesieta viņam. Pēc ilgām pārdomām viņš izdomāja veidu, kā pārmācīt sievu – krāpnieci un parādīt draug*** un radiem, ka tieši viņa izpostīja viņ* laulību.
“Es jau sen jutu, ka tieku mānīts un maldināts. Viņa nepārtraukti “sēdēja telefonā’ un kad atnāca kāda sms, vienkārši skatījās un smaidīja.. Kad jaut***, kas raksta, vai kapēc smaida, viņa teica, ka sarakstoties ar mammu. Mana sieva vienmēr no darba atriezās vēlu, vakaros.. bet, kad kādu dienu piezvan*** viņas kolēģiem, lai uzzinātu patiesību, viņi teica, ka viņa ir aizgājusi pirms dažām stundām..
Pēdējais piliens bija tas, ka sieva, itkā aizgāja “nopirkt pienu” pulksten 21:30 un atgriezās pulksten 00:00.
Tagad es jau saprotu, ka maldināju sevi.. un kļuvu par īstu detektī**, lai uzzinātu visu patiesību..
Es nolēmu “nocirst šo mezglu” tieši viņas dzimšanas dienā. Jūs varētu jautāt, kāpēc pie velna es mēnešiem ilgi gaidīju, lai to izdarītu, un vai tas būtu jādara viņas dzimšanas dienā?
Atbilde uz pirmo jautājumu: gribēju, lai pēc iespējas vairāk pierādījumu tiek nodots manam advok****, kā arī meklēju dzīvokli, lai pēc incidenta būtu uzreiz kur pārvākties..
Atbildot uz otro jautājumu: viņa ļoti uzstāja, lai es uz viņas dzimšanas dienu dotos ārpus pilsētas, dīvaini skan, vai ne?
Un tad, kādu dienu es skapī atradu šampanieša pudeli, un 2 glāzes, burtiski sakot – manī kaut kas salūza…
Tāpēc es darīju to, ko darītu jebkurš saprātīgs cilvēks. Es viņai pateicu, ka izbraucu ārpus pilsētas, un piezvanīju viņas vecākiem, māsai un dažiem draugiem. Es viņiem pavēstīju, to, ka vēlos “sieviņai” sagādāt pamatīgu pārsteigumu viņas dzimšanas dienā.. Tālāk notiekošo negaidīja neviens..
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
