Man ir 25 un manam dēlam ir jau 8. Es nevaru vairs klusēt, kas ar mani ir noticis
Pirms ilgāka laika internetu biju aplidojis kāds stāsts, kas lika pamatīgi aizdomāties par to, kādas ir mūsu dzīves vērtības un ko patiesībā nozīmē būt mātei.
Šoreiz gribam vēl reiz ikvienam no mums atgādināt, kas šajā izaicinošajā gadā ir svarīgais mums katram, uz ko vajag fokusēties un par ko patiesi nekad nevajag aizmirst.
Un viena no tām lietām noteikti ir māmiņas. Lai vai cik reizēm mums liekas, ka viņām nav taisnība, ka viņas mūs sarāj vai aizrāda, tas nebūt nav domāts ar sliktu nozīmi.
Mātes ir tās, kuras visvairāk par mums satraucas, kuras visvairāk mūs mīl un kuras ir gatavas cīnīties un atbildēt par saviem tuvajiem un mīļajiem.
Izjūtot šādu mātes mīlestību, bērns to noteikti sajutīs un nākotnē tas dos labumu abām pusēm tikai un vienīgi.
Un šoreiz stāsts ir ar tādu piemēru.
“Mani sauc Katrīna, man ir 25 gadi. Manam dēliņam tagad ir astoņi, un viņš mācās 2.klasē…
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!
