Jāveido reģistrs
Rīgas, Rēzeknes un citas pašvaldības gaida, kādus normatīvos aktus piedāvās valsts likumdevējs. Taču Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko atzīst, ka, apspriežot gaisa piesārņošanas rīcības plānu darba grupu sanāksmēs, Rīgas pašvaldības viedoklis ir bijis – ir pāragri ierobežot malkas apkuri, jo vēl pat sauso tualešu reģistrs nav ieviests līdz galam. Tas jāizdara līdz 2021. gadam. Vairākus gadus nemaz ne viegli notiek privātmāju pieslēgšana centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai. Ja iedzīvotājiem piespiedu kārtā liks ieviest cita veida apkuri, tad visai droši var teikt, ka ļoti daudzi to nedarīs. Līdzekļu trūkuma dēļ.
Rīgā, Liepājā un Rēzeknē būs jāveido mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu reģistrs, tajā iekļaujot informāciju par kurināmo un iekārtu vecumu. Reģistrs jāizveido viena gada laikā pēc tam, kad valdība būs veikusi nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Pagaidām nav saprotams, kā varētu uzskaitīt nepareizo jeb krāsns apkuri – ziemā, aukstā laikā, to konstatēs pēc dūmu mutuļiem, bet diez vai tādā veidā krāšņu īpašnieki tiks medīti.
Kurš maksās?
Tas nu reiz ir jautājums, kas praktiski spēj sabremzēt arī vislieliskākā likuma izpildi. Latvijas Lielo pilsētu asociācija plāna apspriešanas laikā ir norādījusi, ka šī plāna īstenošanas izdevumi ir uzlikti pašvaldībām, proti, ir jāizveido sadedzināšanas iekārtu reģistrs, visas mājsaimniecību iekārtas jānovērtē, jāizvērtē gaisa piesārņojuma avoti, to pārsnieguma rādītāji, kā arī jāapzina tās teritorijas, kurās prioritāri jānodrošina centrālā apkure.
VARAM ieskatā pozitīvais ieguvums varētu būt nekustamā īpašuma nodokļa pārskatīšana, bet domāsim loģiski: ēkas ar krāsns apkuri nav vislabākajā tehniskajā stāvoklī, ar visaugstāko labiekārtojuma pakāpi. Tāpēc ir neticami, ka pāris eiro nodokļa atlaide varētu stimulēt cilvēkus saviem spēkiem ierīkot cita veida apkuri.
Valsts sola atbalstīt tās mājsaimniecības, kuras nav tehniski un ekonomiski pamatoti pieslēgt centralizētajai siltumapgādei. Tam vajadzētu 15 miljonus eiro, bet nav zināms, no kuras kabatas tos paņemt, vēsta Latvijas Avīze.
