Kā tu šobrīd jūties?
To jautā daudzi. Apmulsusi – tas laikam būs piemērotākais vārds. Bet vienlaikus labi. Ja es būtu viena, droši vien pārdzīvotu daudz vairāk. Man ir divas meitenes. Kam ir mazi bērni, tie labi zina, kā paiet dienas. Turklāt arī jāizdomā atbildes uz jautājumu: “Kad tētis būs mājās?”, lai nebūtu melots un bērni neredzētu, ka jūtos arī slikti. Man ir savi darbi, hobiji – nav daudz laika palīst zem segas un raudāt.
Tā puse, kas atrod citu, parasti stāsta: “Tas jau brieda ilgi, mēs gadiem dzīvojām kā svešinieki, šāds iznākums ir likumsakarīgs.” Tā ir klasika.
Jā, un arī mūsu gadījumā tiek stāstīta šī klasika. Nē, nekas nebrieda gadiem. Tie bija daži mēneši. Konkrēti – trīs mēneši, kad sāku just, ka mūsu attiecībās kaut kas nav kārtībā.
Mēģinājām izrunāties, bet saruna īsti pat nesākās, jo bija vēlēšanu laiks un vīrs bija ļoti aizņemts. Viņš mani mierināja: kad beigsies vēlēšanas, viss būs kā agrāk. Teica, ka ir ļoti noguris. Sapratu, ka viņš ir jāatbalsta, un gaidīju.
Kad vēlēšanas beidzās, diemžēl notika tas, kam nebija jānotiek, – Andrim sākās smaga depresija. Un atkal svarīgāk bija, kā jūtas viņš. Sāpe mazāk bija par to, ka viņu neievēlēja, vairāk par to, cik daudzi nodemonstrēja antipātijas, ievelkot viņam mīnusiņu. Tas Andri sagrāva. Tajā brīdī acīmredzot viens otru arī pazaudējām.
[..]
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
