Ļoti atklāta saruna ar Ditu Lūriņu par vientulību, kaislību un jaunu sevis atrašanu
Kā vēsta portāls jauns.lv, svinot savus četrdesmit, Dita Lūriņa-Egliena lidoja virs Nacionālā teātra skatuves dēļiem. Un arī šoruden lido – bet nu jau kā režisore. Viņas iestudētais mīlasstāsts “Ferdinands un Luīze” liek aizrauties elpai. Tas bijis ne vien profesionāls, bet arī privāts izaicinājums, dzīves skola ar vientulību, kaislību un jaunu sevis atrašanu. “Patiesā Dzīve” ar Ditu tikās īsi pirms tam, kad dzīvi un kultūru Latvijā apstādināja “lokdauns”.
Ir sajūta, ka Dita visu laiku kūņojas ārā no vīstokļa, kurā viņu liek mīlošais skatītājs, iespējams, arī teātra vide, kam būtu ērtāk, ja viņa visu laiku staigātu vienā vainadziņā.
Tāda savulaik bija viņas atkailināšanās Gaļinas Poliščukas Pūt, vējiņos, arī izkāpšana no dīvas ampluā – skaista, dziedoša aktrise, talantīgās Lūriņu dzimtas mazā Dita, veiksmīga laulībā, divu bērnu māmiņa.
Līdz ar pieaugšanu nāk nopietnība, varbūt pat skarbums, bet arī sava īstā balss, un tā ir patiesāka, dziļāka, autentiskāka. Mums atliek augt līdzi. Tālāk seko pats interesantākais..
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
