Pie video, kurā viņa dzied, Ušakova norādīja, ka nav apmierināta ar mūsdienu mūziku, kura ir piepildīta vien ar “rupjībām”, jo viņa būs tā, kas dziedās par “mīlestību un visu sāpju jūru, kas tai seko”.
“Būšu tā, kas ticēs mīlestībai arī pēc 550. reizes – kad kāds būs pret tevi noslaucījis kājas. Man ir pilnīgi pie vienas vietas, ko par mani domā žūrijas locekļi vai interneta komentētāji. Šie ir ļaudis, kas mani nepazīst ne druskas. Viņi vienmēr redzējuši tikai to, ko vēlas redzēt, un vienmēr būs gudrāki par tevi pašu. Vienmēr esmu zinājusi, ka mani gaida lielas lietas.”
“Es lauzīšu celmus un sirdi neskaitāmas reizes, vēl tikpat iemīlēšos, bet es paveikšu lielas lietas. Es noteikti atstāšu kaut ko pēc sevis. Tā ir mana pārliecība! Pat tad, ja tā būs tikai viena dziesma. Agrāk vai vēlāk šo dziesmu dziedāsiet jūs un vēlāk jūsu bērni un mazbērni. Pieminiet manus vārdus! Nemaz nebrīnīšos, ja man būs jāizbraukā vēl puse pasaules konkursu, lai tiktu pie kārotā un kārtīgi norūdītos. Tas nekas! Manis pēc šis “gara darbs” var iešauties prātā un tapt arī sirmā vecumā. Pieredze ir svarīga. Es ticu Dievam un visiem kosmiskajiem spēkiem.
Esmu brīnišķīga māksliniece, esmu labs cilvēks un man viss būs kārtībā! Dieviņš nav mazais bērns… Katram un visam savs laiks un vieta!” savu stāstu nobeidza Ušakova.
