Lienei ir 24 gadi, un viņa nesen kļuvusi par māmiņu. Pirms neilga laika viņa bija nonākusi krīzes centrā, pēc tam, kad bija aizbēgusi no bērna tēva.
Viņas attiecības bija īsas, tikai gads un divi mēneši, taču tas bija laiks, kurā viņa piedzīvoja pazemošanu, vardarbību, fizisku un emocionālu iznīcināšanu. Viņa vairākkārt mēģināja aiziet, līdz beidzot spēja pārraut vardarbības loku.
Liene savam partnerim iepazinās darba vietā, kur viņi daudz netika pazīstami. Tas viss sākās ar īsu saraksti, līdz viņi iznāca kopā, un viņa iemīlējās. Taču pēc īsa laika attiecībās sākās uzvedība, kas Lieni nonāca līdz fiziskai un emocionālai iznīcināšanai. Partneris turpināja manipulatīvi kontrolēt viņu, un, ja vārdi nepalīdzēja, viņš izmantoja fizisku spēku.
“Es turpināju ticēt, ka viņš mainīsies,” saka Liene. “Bija daudz raudu, un emocionālas un fiziskas sāpēs. Visgrūtāk bija psiholoģiski. Bet viņš mēģināja izmantot arī fizisko spēku, lai man iemācītu klausīt.”
Viņa noraksturo viņu kā cilvēku, kuram ir “savu pasauli”, kur viss bija slikti, izņemot viņu pašu. Tas lika viņai izjust lielu žēlumu pret viņu.
Liene no attiecībām aizgāja vairākkārt, taču katru reizi viņa atgriezās, domājot, ka viņš mainīsies. “Es biju tik naiva,” atzīst Liene. “Visu laiku domāju, ka viņš mainīsies, bet sapratu, ka cilvēki nemainās.”
Pirms meitiņas piedzimšanas, Liene izšķīrās no partnera, bet bērna tēvs vēlreiz mēģināja atgūt viņu. “Es to laiku atceros kā pēdējo iespēju,” saka sieviete, un pēc meitiņas piedzimšanas viņi pirmās divas nedēļas dzīvoja mierīgi, taču drīz vien situācija atkal pasliktinājās. “Un tad sākās atkal viss – dzeršana, fiziska agresija, bērna raustīšana.”
Lienes ģimene bija ļoti nobažījusies par viņas attiecībām un bieži jautāja, kāpēc viņa paliek kopā ar viņu, redzot viņas sasistās acis un piedzīvoto. Viņai nebija īstas atbildes, jo viņa jūtās iesprostota, bez darba un mājām.
Viņa skaidro, ka tās bija ilūzijas, ka viņš mainīsies, un tikai tad, kad viņa aizgāja no viņa uz krīzes centru, viņa saprata, ka viņam nav izredžu mainīties.
Pat pēc aiziešanas viņš turpināja izturēties vardarbīgi, gan skaidrā prātā, gan piedzēries. “Viņš mēdza mani raustīt, arī publiskās vietās, bet, kad es aizgāju uz krīzes centru, viņš beidzot atzina savas kļūdas,” stāsta Liene.
Liene stāsta, kā viņa nonāca krīzes centrā pēc tam, kad viņas partneris apdraudēja viņas meitu. Viņa meklēja palīdzību un atrada atbalstu, kas ļāva viņai no jauna uzsākt dzīvi.
Tagad viņa ir laimīga, ka izdarīja šo soli, un uzskata, ka tas bija viņas labākais lēmums. Viņa dzīvo atsevišķi, audzina meitiņu un atbalsta no ģimenes.
Viņa atzīst, ka, ja viņa tagad iepazītos ar kādu, viņa ātri atklātu sarkanās karogus un spētu novērtēt, vai šīs attiecības ir veselīgas. “Ja jau no pirmās reizes ir vardarbība, ir jābeidz attiecības, jo tā tas tikai turpinās,” viņa saka, daloties ar padomu citām sievietēm, kas piedzīvo līdzīgas situācijas.
