””Lauku sēta” – tas ir viens liels piedzīvojums. Ierodoties tu saproti – ir cīņa, bet to nedrīkst radīt uzkrītoši. Kad parādījās meitenes, protams, pirmā doma bija – liekas balsis un iespēja netikt līdz galam. Tas manī radīja negācijas.
Dienām ritot, iepazinu arī meitenes, it īpaši Evitu. Sākumā paši varbūt sevi no malas neredzējām un, kad filmēšanas grupa teica, ka viens no otra neatkāpjamies vairāk kā divus metrus, taisnojāmies, ka tā nav un strādājam dažādas vietās, uz ko atbilde bija: ”Bet kamerās to neredz!”
LASI ARĪ: Kristīni Misāni atbrīvo no cietuma Latvijā
Protams mēs zinām, ka tas ir šovs, bet nav tā, ka viss ir iestudēts. Ir lietas, ko producenti piedāvā izdarīt, bet, ja tu nevēlies, tu vari nedarīt.
Kā, piemēram, aina kad devu Evitai zemenes. Protams, to pats neizdomāju, bet producenti man ieteica: “Re, kur zemenes, aiznes Evitai.” Taču to izdarīt bija mana izvēle,” notikumus atceras Aigars.
Vai tas nozīmē, ka jau ”Lauku sētas” laikā starp abiem kas uzplaiksnīja?
”Tas lai paliek starp mums. Zinu tikai to, ka ”Lauku sēta” nav kūrorts, tur jābūt stipriem nerviem, spēcīgam un arī attapīgam, savādāk pat nav jēgas sākt. Jebkurā gadījumā, mēs izgājām abi caur tādām lietām kopā, ar kurām iespējams daudz pāri pat vēl nav saskārušies.
Vai mums tur bija strīdi? Bet protams! Ceļā uz hosteli, kur gatavojām ezeriešiem maltīti, busiņā strīdējāmies visu ceļu bez apstājas, viens otru pat nedzirdot.
Varbūt neteiksim, ka strīdējāmies, bet izteicām viedokli. Tajā brīdī, kad apklusām, režisorei bija viens jautājums – kā jums tas sanāk, jūs to jau iestudējat? Tad mēs iesmējām, ka mums tas vienkārši sanāk,” attiecības spēles laikā atceras Aigars.
Jā, viņš apzinājies, ka Evita būs starp tiem, kurus viņš centīsies vest uz finālu, cik nu tas būs iespējams.
”Otrs, kuru vedu, cik iespējams, līdz beigām, bija Salvis. Neskatoties uz to, ka devītajā nedēļā viņš nostājās pret mani, viņš uzticīgi turējās līdzi. Kad bija devītā nedēļā, balsošanā teicu Evitai balsot par mani, lai, ja dodos prom, viņa iztur līdz finālam, bet viņa teica, ka nebalsos un zina, ka nākošā, ja aizeju būs viņa.
Tad kopīgi nolēmām balsot par Normundu un, neskatoties to, ka solījos nebalsos par viņu šova sākumā, to izdarīju, jo zināju, ka arī viņš balsos par mani.
Kā šodien atceros, kad sēdēju uz izbalsota sola un viņi augšā sēdēja un skatījās uz leju, vērojot Evitu.
Atcerējos multfilmu, kur maitu lijas skatās uz savu medījumu. Protams, tad sapratu – viņu balsos ārā nākošo, un man ir jāuzvar.
Man paveicās, un tiku tālāk,” Evitu kā dzinuli nepadoties atceras Aigars.
Taču pa īstam viss sācies jau pēc spēles.
”Pēc šova saņēmu ziņu no Evitas ar tekstu: “Dodos uz pilsētas svētkiem Alūksnē”. Ilgi nedomājot, arī es jau biju ceļā.
Tur tikāmies un, neskatoties uz to, ka viņa ieradās tur ar draudzenēm, tās tika piemirstas, un atlikušais laiks tika pavadīts ar mani. Mājup jau viņa brauca ar mani.
Protams, pēc tam jau sākās tikšanās – viņa brauca pie manis, es pie viņas, līdz sapratu ka vaļā laist viņu nevēlos,” atceras Aigars.
Evitas dēļ viņš izlēmis pilnībā mainīt dzīvi, no Ventspils novada, pārceļoties uz Babīti.
”Pārdevu savu īpašumu, nu kopā ar Evitu dzīvojam Babītē. Kā mums iet? Mēs smejam – kā Kristīnes Prauliņas dziesmā ”Melns ar baltu”.
Pastrīdamies, salabstam, bet viens otru mīlam un strīdi ir pat patīkami un par tiem iesmejam,” stāsta ”Lauku sētas” dalībnieks.
