Nemaz neminot to, ka es tualetē jau biju PĀRĀK ILGI! Tāpēc atkal man nācās pieņemt šausmīgu lēmumu. Es izdarīju to, ko man nācās darīt. Izvēles man nebija! Es ietinu savu sūdu tualetes papīrā, aptinu to vairākās kārtās un ieliku to savā somiņā. Es devos atpakaļ uz istabu un izlikos, ka nekas nav noticis, ka viss ir kārtībā.
Viņš: Tu esi tik skaista. Tajā mirklī, kad veikalā uzsmaidīji man, es tevī iemīlējos.
Es: Āaa, tas ir ļoti jauki, paldies!
Manas domas: Manā somiņā ir daļa no mana sūda.
Šajā mirklī es uzrakstīju savai māsai ar cerību, ka viņa sniegs man kādu labu padomu.
Pēc dažām stundām viņš pats devās uz tualeti, lai nokārtotos. Es dzirdēju kā viņš nolaiž ūdeni un sapratu to, ka tur tagad viss atkal labi strādā. Vismaz es tā cerēju. Tāpēc es nolēmu riskēt un atkal doties uz tualeti ar savu somiņu, kurā laiski dzīvojas mans sūds. Es to uzmanīgi izņēmu ārā un iemetu podā. Viens pogas spiediens, ūdens sāk šļākties pa malām un JĀĀĀĀĀ – mans sūds ir pazudis! UZVARA! Es beidzot biju brīva, tīra un varēju pārstāt uztraukties.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
