Smagās veselības problēmas, kuru dēļ viņa vēl pavisam nesen automašīnā drīkstēja pārvietoties tikai horizontāli un pat nespēja novannot bērnus, Kristīni nav salauzušas. Viņa atceras, kā pēkšņi saļimusi neizturamās sāpēs un vajadzējis veikt mugurkaula operāciju, taču nu tas ir garām. Kristīne daudz smaida un priecājas, ka atlabšana noris veiksmīgi. Viņa gan rēķinās, ka dzīvot kā iepriekš vairs nevarēs nekad.
Kad atklāji, ka tev ir nopietnas problēmas ar mugurkaulu?
Muguras problēmas man bija jau kopš padsmit gadu vecuma. Ārsti bija konstatējuši nelielas plaisiņas diskos, kas, visticamāk, bija radušās no straujas augšanas, fiziskas piepūles. Šo problēmu veicināja arī tas, ka es pārvērtēju savas spējas un nepareizi vingroju. Daudz mainīja arī otrā grūtniecība – tu iznēsā bērnu, pēc tam nes bērnu, nes ratus, jo it kā taču vari. Tas nekas, ka viss ir smags, un klāt vēl pārtikas maisi. Kas tad tur – tikai līdz otrajam stāvam!
Tagad esmu gudra, zinu, ka ir jāvingro, turklāt tas jādara pareizi. Izrādījās, iepriekš es vingroju nepareizi un “aizvingrojos”… Tagad, kad regulāri apmeklēju fizioterapeiti, esmu daudz svarīgas informācijas uzzinājusi no savas speciālistes. Mugura visu laiku ir jāuztur pareizā stāvoklī, un to es tagad apgūstu.
Vai problēma saasinājās pēkšņi?
Pirmais signāls bija jau ap gadumiju, kad ar ģimeni baudījām trīs nedēļu ilgu atpūtu Marokā. Ceļojuma laikā man negaidīti kaut kas mugurā ieplīsa – to secināju, jo jutu specifiskas sāpes. Vēl nedēļu, neraugoties uz nepārejošām sāpēm, noceļojām, lai gan man droši vien bija jābrauc mājās un jāguļ. Bet es staigāju. Domāju: kā tad tā, esmu Marrākešā, “nenoraušu” taču mūsu ceļojumu!
Atgriezusies Latvijā, uzreiz devos pie fizioterapeita. Vienai kājai pamanīju kaut ko līdzīgu nejutībai, taču ar speciālisti bijām pārliecināti, ka tiksim galā un viss būs labi. Bet tā nenotika, un tad jau drīz nonācu pie neiroķirurgiem (nopūšas).
Četrus mēnešus pēc ceļojuma, aprīļa beigās, negaidīti bija plīsums jeb tā sauktā diska trūce, un es nokritu un saļimu sāpēs. Tajā svētdienā biju Lielvārdes mājā pie vīra mammas, kur bijām atbraukuši pavadīt nedēļas nogali. Taisījāmies iet ārā, aizsēju sporta apavus, un, kad biju istabas apavus nolikusi vietā, tas notika. Bija sajūta, it kā mugura būtu ar cirvi pārcirsta. Sāpēja ārprātīgi. Ar “ātrajiem” mani aizrāva uz slimnīcu, un tad jau viss operatīvi sāka risināties. Nācās veikt mugurkaula operāciju. Bet tas mani nešokēja, es rēķinājos, ka, visticamāk, tā notiks.
