Somija un Zviedrija nav NATO dalībvalstis, taču pēdējā laika notikumu iespaidā šajās valstīs arvien biežāk izskan aicinājumi pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei, lai atvairītu Krievijas radītos draudus.
NATO vadība izteikusies, ka gadījumā, ja Somija un Zviedrija izteiktu vēlmi pievienoties NATO, šo jautājumu varētu ļoti ātri nokārtot.
Maskava brīdina abas ziemeļvalstis atturēties no šāda soļa.
“Visas EDSO dalībvalstis, tai skaitā Somija un Zviedrija, apstiprinājušas principu, saskaņā ar kuru vienas valsts drošību nevar veidot uz citu valstu drošības rēķina,” vēsta Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve.
“Skaidrs, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO, kas ir galvenokārt militārs bloks, izraisītu nopietnas militāri politiskās sekas, kas prasītu atbildes soļus no mūsu puses,” brīdina Zaharova, kas šonedēļ tika iekļauta Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
Krievijas militārie analītiķi jau agrāk izteikuši pieņēmumus, ka bruņota konflikta gadījumā Krievija varētu pārņemt savā kontrolē Zviedrijai piederošo Gotlandes salu Baltijas jūrā.
Zviedrijas bruņoto spēku vadība janvārī paziņoja, ka pastiprinās karavīru klātbūtni atsevišķos valsts reģionos, bet visuzskatāmākā tā būšot Gotlandes salā.
Somijā gan prezidents Sauli Nīniste, gan premjerministre Sanna Marina nesen uzsvēra, ka Somija saglabā sev tiesības jebkurā brīdī pieņemt lēmumu par pievienošanos NATO.
Somija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas pēc Aukstā kara nav ievērojami samazinājusi savu armiju. Somijai ir 1340 kilometrus gara robeža ar Krieviju, kā arī atmiņas par Ziemas karu, kad somiem 1939./40. gadā nācās savu neatkarību ar ieročiem rokās aizstāvēt pret toreizējās Padomju Savienības agresiju, tādēļ drošības jautājumiem Helsinkos vienmēr ir augsta prioritāte.
