“Uz kā balstās jūsu slava?” neatlaidīgs ir tēvs. “Sabiedrība pievērš mums ļoti lielu uzmanību,” atbild dēls. “Jūs pievēršat sabiedrības uzmanību!” neatlaižas Andris, seniors. “Jautājums, kāpēc sabiedrība pievērš uzmanību mums.
Paskaties uz mums, kas te ir īpašs?” aizsvilstas dēls, kamēr tētim pēc vārda kabatā nav jāmeklē: “Neviens nav uzdrošinājies tā eksponēties, kā eksponējaties jūs! Tautai baigi nepatīk, ka kāds plātās, un varbūt daudziem, protams, nepatīk tas, ka viņiem nav tas, kas jums ir. Starp nabagiem ar maizi nevajag vicināties!” Andris atbild vienkārši: “Tā ir nabagu problēma.”
Andris, seniors, dēlam arīdzan pārmet, ka viņa aktivitātes soctīklos rada priekštatu, ka Andris nemitīgi dzer.
Andra tētis arīdzan izsaka aizdomas, ka pāris nav nemaz tik laimīgs, kā tēlo. “Laimīgie bauda savu laimi un neārdās tā, kā jūs ārdaties. ” Tēvs uzskata, ka abi viens otru nepazīst un grūtības atklāsies īstie raksturi.
Andra tēvs, kurš nedzer jau gadu desmitiem, atzīst, ka arī viņam alkohols jaunībā sagādājis problēmas. Nu viņš ir nobažījies par Andri. “Kamēr būs šitas [rāda uz šampanieša glāzēm, kas Andrim un Lienei priekšā], nelaime stāvēs no tevis pusotra soļa attālumā.” Pēc šādiem tēva vārdiem Liene metas Andri aizstāvēt, apgalvojot, ka viņš arīdzan daudz sporto un nav tā, ka visu laiku būtu iereibis. “Kāda ir doma, liekot iekšā bildi, kur sejā rakstīts, ka nomauktas vairākas dienas?” taujā tēvs.
“Viņš ir uzbūvējis savu pasauli, iztēlojies, kāda tā ir, un tad, kad saskaras ar reālo dzīvi, kur kaut kas nesapas ar viņa pasauli, tad tā pasaule ir debila, viņa nav īsta,” par dēlu noslēgumā saka tēvs.
Punktu visam gan pieliek Andris pats, norādot, ka šāda dzīve ir viņa izvēle un viņš vēlas “dzert šampanieti ar šo sievieti un dot grīdā 15 gadus”.
