“Kādā brīdī Viljams sakoda zobus. To var redzēt pēc muskuļa kustības sejas sānos. Šādai darbībai var būt vairāki izskaidrojumi, sākot ar centieniem nezaudēt modrību līdz vēlmei neizrādīt emocijas. Vēl kādam tas var liecināt par informācijas uztveršanu. Nav iespējams viennozīmīgi pateikt, kāpēc tieši Viljams tā darīja,” norādījusi Pītermana.
Viljams bija viens no pavadošās svītas, kas soļoja aiz vectētiņa zārka bēru procesijas laikā no Vindzoras pils līdz Svētā Džordža kapelai. Tomēr tikai tad, kad pavadītāji jau atradās kapelā iekštelpās, ķermeņa valodas eksperte ievērojusi pārmaiņas nākamā troņmantnieka sejā.
Dievkalpojuma laikā princis Viljams strauji mirkšķināja acis
Pie ieejas Svētā Džordža kapelā princis Viljams, tāpat kā pārējie bērinieki, uzlika sejas aizsargmasku. Līdz ar to lasīšana pēc sejas izteiksmes kļuva apgrūtinoša, norāda eksperte. Taču kādā brīdī, kad princis sēdēja blakus sievai Kembridžas hercogienei Ketrīnai, Damali Pītermana pamanījusi, ka viņš “strauji un bieži mirkšķina acis”. Tas noticis Sīraha gudrības grāmatas jeb “Eklesiasta” fragmentu lasījuma laikā. Eksperte norāda, ka šī pēkšņa izmaiņa Viljama sejā var būt vairāku faktoru ierosināta, to skaitā, “lai nezaudētu modrību, censtos neraudāt, mēģinātu koncentrēties, censtos saglabāt stoiskumu vai uztvertu informāciju”.
Pītermana norāda, ka ķermeņa valodā “nekas nav akmenī kalts”, un piebilst, ka ikvienam žestam vai darbībai nav viena vienīga skaidrojuma, kas derētu visiem. Katram cilvēkam ir kaut kas savs, kas ir raksturīgs tieši viņam ķermeņa valodas ziņā. “Man nav ne jausmas, ko bieža acu mirkšķināšana raksturo Viljama gadījumā. Tieši tāpēc eksistē tik daudz dažādu teicienu un parunu par cilvēka acīm,” teic eksperte. Viņa arīdzan sniedz vairākus piemērus, no kuriem viens ir, ka “acis atklāj to, ko sirds slēpj”. Ko gan varēja atklāt Viljama acis šajā brīdī?
Biežu acu mirkšķināšanu varēja provocēt neskaitāmi iemesli
Pēc ekspertes Damali Pītermanas domām, prinča Viljama biežā acu mirkšķināšana bēru ceremonijas laikā varēja liecināt par virkni dažādu iemeslu, to skaitā “stresu, satraukumu vai bažām”. Tā kā biežā acu mirkšķināšana ievērota konkrēta Bībeles lasījuma laikā, viņa izsaka minējumu, ka mācītāja vārdi iespējams princi dziļi aizkustinājuši. Vai tas bija lasījums vai varbūt apziņa, ka vectēva vairs nav – taču šajā mirklī Viljama emocijas parādīja tieši viņa acis.
Pītermana skaidro, ka bieža acu mirkšķināšana dažkārt ir raksturīga, ja kāds jūtas “komfortabli un atviegloti”. Pastāv iespēja, ka šajā mirklī princis izjutis mazāku spriedzi. Eksperte izsaka minējumu, ka šajā brīdī Viljams varbūt sajutis nelielu atvieglojumu vai arī viņu pārņēmis sirdsmiers.
“Otra acīs var saskatīt ļoti daudz ko, un daudz ko uzzināt. Aizdomājieties par to uz brīdi. Jūs varat kādam pajautāt, kā viņam iet. Viņš atbildēs, ka labi, bet acis nodos, ka patiesībā tā nav,” paskaidrojusi Pītermana. “Acis sniedz ieskatu otra emocijās un tās ir grūtāk noslēpt nekā ar sejas izteiksmi. Acis atspoguļo to, kā otrs jūtas. Tieši tāpēc bērēs un citos publiskos pasākumos cilvēki dažkārt izvēlas likt saulesbrilles, lai paslēptu acis,” viņa papildina.
Princis Viljams nepiespiesti sarunājās ar brāli
Damali Pītermana īpašu uzmanību pievērsusi prinča Viljama izturēšanās manierei pret brāli, kad visi bija izgājuši no Svētā Džordža kapelas. Pēc tam, kad iekštelpās, viņi bija šķirti un sēdēja katrs savā ejas pusē, pēc ceremonijas brāļi sanāca kopā un līdzās viens otram mēroja ceļu atpakaļ uz Vindzoras pili. Tieši to daudzi karaļnama fani vēlējās redzēt visvairāk. Izskanējis arī viedoklis, ka Kembridžas hercogiene Ketrīna palīdzējusi brāļiem uzsākt kopīgo sarunu, un kad tas bijis darīts, nemanāmi pakāpusies soli atpakaļ, dodot brāļiem laiku vienam ar otru.
Eksperte Pītermana novērojusi, ka, dodoties atpakaļ uz pili, Viljama “ķermeņa valoda un gaita bijusi vieglāka”. Radies iespaids, ka brāļiem “nav nekādu savstarpēju konfliktu”. Tā varētu būt zīme, ka abi spēs uzlabot saspringtās attiecības un tikt galā ar esošajām nesaskaņām.
Rezumējot novērojumus, Damali Pītermana secināja, ka Viljama acis un visa ķermeņa valoda “neatklāja neko tādu, kas pārsniegtu normu, ko arī varējām gaidīt no karaļnama pārstāvjiem”. Eksperte arīdzan piebilda, ka tas nepārsteidz, ņemot vērā, ka Viljams ir “dzimis, lai pildītu pienākumu un tas bija labi redzams arī vectēva bērēs”.
