Neviens vien cilvēks šausmās gaida sadales tīkla paziņojumu par jaunajām elektrības cenām. Kas notiks tālāk? Visu pārējo uzziniet lasot turpinājumā!
Kā vēsta portāls jauns.lv, plašas diskusijas gan sabiedrībā, gan politiķu vidū ir izraisījuši elektroenerģijas sadales sistēmas operatora “Sadales tīkls” (ST) un pārvades sistēmas operatora “Augstsprieguma tīkls” (AST) pieteiktie tarifu projekti. ST projekts paredz palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%. Konkrētas tarifa izmaiņas būs atkarīgas no pieslēguma veida un patēriņa apmēra. Tikmēr šā gada deviņos mēnešos ST zaudējumi ir sasnieguši 13,863 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš. ST valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons intervijā aģentūrai LETA stāsta, ka pašlaik abi uzņēmumi strādā pie tarifu projektu pārskatīšanas. ST tostarp cer, ka attiecībā uz zaļās elektrības ražotājiem daudz varētu mainīties, ja AST piekristu zaļās komponentes attiecināšanai arī uz ST. Savukārt mājsaimniecībām, kuras uzstādījušas saules paneļus, gan būs jārēķinās, ka par sadales tīkla izmantošanu turpmāk būtu jāmaksā tikpat, cik pārējiem, lai nesanāk, ka starpību nākas segt “tantei Bauskā”. Jansons atzīst, ka kopumā uzņēmumi pašlaik runā par tarifu projektā iekļautā pieauguma samazinājumu par pārdesmit procentiem.
Aizvadītajā nedēļā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja elektroenerģijas sadales sistēmas tarifu aprēķināšanas metodiku. Vai tādēļ kaut kas mainās būtiski?
Mainās tas, ka tarifs kļūst nosacīti dinamiskāks. Tas nozīmē, ka tarifa darbības perioda laikā mēs varam sekmīgāk gan atgūt zaudējumus, gan arīdzan samazināt tarifu un, ja tā var teikt, atdot to atpakaļ sabiedrībai, ja, piemēram, elektroenerģijas cenas ir būtiski kritušās. Tarifa metodoloģija kļūst dinamiskāka.
Ko tas reāli nozīmēs iedzīvotājiem?
Ja skatāmies atpakaļ vēsturē, tad tarifa metodoloģijā bija iekļauts punkts, ka, ja no operatora neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, aug elektroenerģijas cena, ko viņš maksā par zudumiem, tad izmaksas var pacelt tikai 3% līmenī. Tas ir izņemts ārā, un no vienas puses tas dod operatoram lielāku brīvību tarifa darbības perioda laikā koriģēt tā apjomu, bet tajā pašā laikā tas dod operatoram pārliecību, ka viņš varēs startēt ar ilgāku tarifa darbības periodu, tādējādi vismaz daļēji fiksējot izmaksas uz ilgāku laiku.
Ja atgriežamies pie pašlaik iesniegtā ST tarifa projekta, tad ekonomikas ministre deva uzdevumu to pārskatīt. Ko jūs pašlaik šajā jomā darāt, un cik ilgu laiku tam vajadzēs?
Pašlaik mēs kopā ar AST vērtējam, kā kopīgi mēs varam panākt labāku tarifa ietekmi. Ir jautājumi, ko mēs varam risināt uzņēmuma valžu līmenī – piemēram, par elektroenerģijas cenu prognozēm, par tarifu periodu ilgumu. Ir jautājumi, ko var risināt akcionāru līmenī, Ekonomikas ministrijas vai Finanšu ministrijas līmenī. Piemēram, tā ir cenu griestu kompensēšana vai citu valsts kompensācijas mehānismu izstrāde, lai gala tarifs būtu zemāks.
Cik ilgi jūs to darīsiet?
20.decembrī mums premjeram ir jānoliek uz galda plāns.
Paspēsiet?
Noteikti paspēsim.
Pašlaik iesniegtais projekts paredzēja, ka ST tarifa pieaugums ir 75%. Jūs jau varat lēst, par cik tas varētu būt mazāks?
Par konkrētiem cipariem sarunas vēl turpinās, bet skaidrs ir, ka mēs runājam par pārdesmit procentiem.
Tātad pieaugums jebkurā gadījumā varētu būt kaut kur ap 50%?
Es par to pašlaik negribētu spekulēt. Ir visādi varianti.
Galvenais pārmetums ir, ka ierosinātie ST un AST tarifi neveicina vai pat pārvelk krustu deklarētajiem mērķiem par Latvijas ceļu uz enerģētisko neatkarību. Ko tādā gadījumā vispār vajag darīt kaut vai ar visu tarifu noteikšanas metodoloģiju?
Viena būtiska nianse – nevis ierosinātie tarifi, bet tarifu projekts. Mēs neesam mierā ar to, ko mēs esam iesnieguši, it īpaši attiecībā uz zaļās ģenerācijas komponenti. Mēs esam gan AST tarifa metodoloģijas apspriešanā, gan tarifa iesniegšanas procesā vairākkārt norādījuši, ka arī uz ST ir jāattiecina zaļā komponente, lai tālāk ST šo pašu zaļo komponenti varētu attiecināt uz zaļās enerģijas ražotājiem.
Stāsts ir sarežģīts, bet, vienkāršoti runājot, ir transformatoru apakšstacijas, kuru jaudas nosacīti dalās mūsu patēriņa jaudās un rezerves jaudās. Mēs esam lūguši AST uz šīm rezerves jaudām attiecināt zaļo komponenti, jo tās faktiski tiek turētas zaļās enerģijas ražotājiem, un vairākās apakšstacijās viņi šīs jaudas jau izmanto. Piemēram, Priekulē lielākā daļa no apakšstacijas jaudas tiek turēta tikai zaļās enerģijas ģenerācijai.
AST mums spītīgi par šīm apakšstacijām piestāda pilno tarifu – 16 eiro par kilovatu gadā. Mums nekas cits neatliek, kā šo summu piestādīt tālāk šiem zaļās enerģijas ražotājiem. Mums neliekas, ka tas ir pareizi, un mēs gribam, lai AST arī mums piemēro zaļo komponenti.
Te gan ir jāpiebilst, ka šeit runa ir par saules parkiem, kuri enerģiju ražo komerciāliem mērķiem. Tā nav mikroģenerācija un enerģijas ražošana pašpatēriņam.
Kāds ir iemesls, kādēļ līdz šim zaļā komponente uz ST netiek attiecināta?
Tas ir jautājums AST.
Pašlaik jau ir pieteikti salīdzinoši daudz saules parku projektu. To īstenotājiem, ja uz ST arī tiktu attiecināta zaļā komponente, enerģijas nodošana tīklā kļūtu ievērojami lētāka?
Pašlaik šī [zaļās komponentes] maksa ir 2,48 eiro par kilovatu gadā, ja nemaldos. Tas, kas mūsu tarifā tālāk būtu jānodod no AST, ir 16 eiro par kilovatu gadā. Starpība ir gandrīz septiņas reizes. Mēs gribam nonākt pie 2,4 eiro vai tuvu tam.
Protams, ka miera apstākļos domas dalītos un būtu grūti pateikt, kuram taisnība. Ir ideoloģija, kura saka, ka visām tīkla izmaksām ir jābūt vienādām neatkarīgi, vai tu esi enerģijas ģenerētājs vai patērētājs. Taču šajos apstākļos mums ir jādara viss, lai pieņemtu jebkuru enerģijas kilovatstundu tīklā.
Mums ļoti sāp apgalvojumi, ka ST kaut kā darbojas pret zaļo enerģiju un tamlīdzīgi. Mēs pēdējo gadu laikā tiešām esam darījuši visu iespējamo un neiespējamo, lai paņemtu tīklā katru kilovatstundu un maksimāli atvieglotu pieslēgšanās un dokumentācijas kārtošanas ātrumu, lai maksimāli mazinātu birokrātiju. Esam iniciējuši dažādas izmaiņas gan Elektroenerģijas tirgus likumā, gan SPRK metodoloģijās, paši strādājuši pie saviem procesiem, lai maksimāli ātri pieslēgtu visus dalībniekus tīklam.
Šī epizode ir tikai ilustrācija tam, ka arī citiem šajā ķēdē vajadzētu domāt par vienādu attieksmi un vienādu sistēmu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs atrisināsim šo jautājumu.
Vai tagadējā “šūmēšanās” ap ST un AST tarifu projektiem neliecina, ka problēmas nav tikai ar tiem, bet ir jāsēžas pie galda un konceptuāli jāpārskata visa sistēma kopumā?
Es gan aicinātu tos, kas “šūmējas”, it īpaši zaļās enerģijas ražotājus, beidzot piedalīties AST tarifu projektu apspriešanās un izteikt savu viedokli, negulēt un neturēt rokas klēpī!
Idejas, kā rīkoties šajā mirklī, ir izskanējušas daudz un dažādas. Viena no tām bija, ka uzņēmumiem būs jāuzņemas vai jānoraksta zaudējumi un tos nekompensēs caur tarifu. Jūs to varat atļauties?
Uzņēmums ir valsts manta, un droši vien, ka mums kā valstij nevajadzētu rīkoties tā, lai šie valsts uzņēmumi kļūtu mazvērtīgāki. Es esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim daudz veselīgākus risinājumus, kā samazināt tarifa pieaugumu.
Tomēr, ja politiķi lems, ka ST šogad ir jāpaliek ar tiem zaudējumiem, kādi nu ir, ko tas jums kā uzņēmumam var nozīmēt?
Tas nozīmē aktīvu norakstīšanu, tas nozīmē uzņēmuma vērtības vairākkārtīgu samazināšos, tas nozīmē [ST īpašnieka] “Latvenergo” kredītreitinga pasliktināšanos, kas tālāk var izraisīt iecerēto vēja un saules parku projektu apstāšanos utt. Ar šādiem paziņojumiem vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem.
No otras puses, savukārt, ir arguments, ka “Latvenergo” kā enerģijas ražotāja un tirgotāja peļņa šogad ir ļoti pieklājīga.
Droši vien tādēļ mēs tarifa pieauguma projektu neiesniedzām jau jūnijā.
Premjers arī ir minējis, ka, iespējams, ST tīri konceptuāli vajadzētu mainīties īpašniekam, jo “Latvenergo” vairs nav vienīgais elektroenerģijas ražotājs un ST ir jānodrošina sadarbība ar visiem, kuri tīklā nodod elektrību.
Es tomēr teikšu, ka “Latvenergo” koncernā ST ir dažādas priekšrocības – finansējums un daudz citu lietu, ko mēs kopīgi veidojam un izmantojam koncerna līmenī. Arī Igaunijā un Lietuvā sadales operators atrodas zem lielākā enerģijas ražotāja, un līdz ar to mēs šajā ziņā neesam unikāli. Tas ir komentārs no manas puses, bet, protams, ka tas ir akcionāru jautājums.
AST ir paziņojis, ka viņiem jauna tarifa neesamība nākamgad mēnesī radīs sešu miljonu eiro zaudējumus. Kāda situācija ir ST?
Tur ir ļoti daudz nezināmo. Mūsu gadījumā, piemēram, ir jautājums, vai tiek apstiprināts AST tarifs. Ja tas tiek apstiprināts, tad mums uzreiz ir papildu mīnuss 10 miljoni eiro mēnesī. Tāpat ir jautājums par elektroenerģijas cenām. Tādēļ konkrētu ciparu es nesaukšu, bet, protams, ja tarifi netiek apstiprināti vispār vai arī netiek radīts mehānisms, kā radušos zaudējumus kompensēt, tad stāsts no finanšu viedokļa ir ļoti slikts.
Jūsu tarifu projektā ir redzams, ka liela summa ir nepieciešama, lai augsto elektroenerģijas cenu apstākļos kompensētu enerģijas zudumus tīklā. Vai ir iespējams zudumus vēl mazināt, vai arī zudumi aptuveni zem 4% no tīklā esošās enerģijas pašlaik ir objektīvs faktors?
Enerģijas zudumu rādītājs zem 4% ir zemākais Baltijā un viens no zemākajiem Eiropā. Tādēļ mēs tehnoloģiskos zudumus esam samazinājuši līdz ļoti labam līmenim. No zudumiem 4,6% apmērā 2017.gadā tos ir izdevies samazināt līdz 3,8% pagājušajā gadā. Mēs pie tā neapstāsimies. Pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondiem, nākotnē mums ir divas programmas, lai strādātu pie zudumu mazināšanas arī turpmāk. Tādēļ, neraugoties uz to, ka mēs jau esam ļoti labā līmenī, mēs turpināsim darbu.
Ja runājam par citiem izmaksu optimizācijas pasākumiem, tad mēs esam ieviesuši dažādus digitālos risinājumus, un viens no tādiem ir viedo skaitītāju programma. Līdz ar to var nodrošināt gan zaļo ģenerāciju, gan ikstundas rādījumus utt. Viedo risinājumu, procesu pārskatīšanas un efektivitātes uzlabošanas dēļ pēdējo četru gadu laikā mūsu darbinieku skaits ir samazinājies par 900 jeb par vienu trešdaļu. Mēs no 50 līdz 25 esam samazinājuši tehnisko bāzu skaitu. Slēdzām sešas reģionālās noliktavas un izveidojām vienu loģistikas centru. Efektivitātes stāstā mēs esam ļoti gājuši uz priekšu un pie tā neapstāsimies. Arī kvalitātes rādītāji, kas ir bojājumu skaits vai tas, cik minūtes cilvēki ir atslēgti no elektrotīkla, šajos gados ir uzlabojušies. Ja 2010.-2012.gadā mums ir bijuši ap 40 000 tīkla bojājumu, tad ar prātīgām un viedām investīcijām mums pērn šo skaitli ir izdevies samazināt zem 15 000.
Vai ST vēl kaut ko var optimizēt?
Vienmēr var kaut ko optimizēt. Mēs ejam uz priekšu un vērtējam procesus un citas lietas. Piemēram, mikroģeneratoru pieslēgšana. Šogad mēs tīklam esam pieslēguši gandrīz 10 000 mājsaimniecību jeb mikroģeneratoru. Tas ir bijis iespējams, jo to visu var izdarīt digitāli. Neviens papīrs nav bijis nekur jānes, jāarhivē, jāglabā utt. Caur šādu prizmu skatoties, mēs visus savus procesus mēģinām digitalizēt un efektivizēt. Tā ir perspektīva, uz kuru mēs ejam. Arī darba laika uzskaites palīdz saprast, kuri resursi tiek noslogoti, kuri nē. Mēs pie sasniegtā neapstājamies.
Cik liela maksa par elektroenerģiju ST būs šogad?
Tarifa projektā mēs paredzējām ap 70 miljoniem eiro. Iepriekšējā tarifu periodā tie bija 16 miljoni eiro. Tāda arī ir tā realitāte.
Ja atgriežamies pie tarifiem, tad enerģijas komerciālajiem ražotājiem pašlaik ir cerības, ka AST zaļo komponenti attiecinās arī uz ST. Kas notiks ar mājsaimniecībām, kuras ir uzstādījušas saules paneļus?
Es raksturošu, kā pašlaik izskatās situācija, ja mums ir sadales skapis ar trīs fāzēm, 32 ampēru pieslēgumu un vidējo elektrības patēriņu 500 kilovatstundas gadā. Ja pie šī sadales skapja ir pieslēdzies uzņēmums, tad tas maksā aptuveni 50 eiro gadā bez pievienotās vērtības nodokļa, mājsaimniecība maksā aptuveni 26 eiro mēnesī. Savukārt mājsaimniecība ar mikroģeneratoru, kurai ir pieslēgums ar tieši šādiem pašiem parametriem, maksā ap 16 eiro mēnesī. Jautājums, vai tas ir godīgi? Manuprāt, nē! Visiem tomēr vajadzētu maksāt aptuveni vienādi, nevis vienam 50 un otram 16 eiro par vienu un to pašu pieslēgumu.
Mēs ar šo tarifu projektu esam parādījuši to, kā mums izskatās izmaksas uz vienu lietotāju. Tarifu ideoloģija ir tāda, ka mēs neskatāmies, kas ir galā – vai tā ir mājsaimniecība, vai tā ir ģimene ar trīs bērniem, vai vientuļais pensionārs vai kāds cits elektrības lietotājs. Mēs skatāmies, cik mums izmaksā viens ampērs jaudas vienības. Mēs tarifa projektā esam arī novienādojuši mājsaimniecības un juridiskās personas, un tā ir būtiskākā izmaiņa. Blakus tam mēs arī mēģinām sabalansēt mūsu izmaksu struktūru ar tarifa struktūru, jo minētā sadales skapja uzturēšanas izmaksas ir aptuveni vienādas neatkarīgi no tā, vai pa to plūst elektrība vai neplūst. Turklāt, ja elektrība plūst divos virzienos, tad izmaksas pat ir nedaudz lielākas.
Protams, es saprotu cilvēkus, kas līdz šim ir maksājuši 16 eiro un kuriem pasaka, tev būs jāmaksā 30 vai 50 eiro. Taču sadales skapis visiem izmaksā vienādi.
Tālāk jau var būt diskusijas, kurām mēs tagad ejam cauri, vai kādas grupas ir vai nav jāatbalsta, vai veidojam kādus valsts atbalsta mehānismus utt. Turklāt es atgādināšu, ka saules paneļu uzstādīšanai ir pieejams atbalsts arī no ES fondiem. Visdrīzāk, par šo jautājumu būs diskusijas, un mēs esam gatavi iet pie visiem, kas gribēs runāt, un stāstīt šo stāstu. Cerams, jau nākamā gada sākumā mēs varēsim iziet uz miera takas ar visām ieinteresētajām pusēm un radīsies sapratne, ka tas ir pareizais risinājums.
Turklāt ir jāsaprot, ka, ja kāds par infrastruktūru nemaksā, visticamākais, viņa vietā maksā kāds cits. Ja par pieslēgumu pilnā apmērā nemaksā, visticamākais, diezgan turīga mājsaimniecība, kura ir uzstādījusi saules paneli, tad tās vietā šīs izmaksas segs, kā reizēm mēdz teikt, “tante Bauskā”. ST tarifs ir kopīgs sabiedrības maksājums par elektrības sadales sistēmas uzturēšanu.
Saules paneļus tieši pašpatēriņam pašlaik diezgan aktīvi sāk izmantot arī uzņēmumi. Kā noprotams, tad tiem nekas nemainītos?
Nedaudz pieaug fiksētās maksas komponentes. Taču saules paneļu atmaksāšanās ir atkarīga nevis no ST tarifiem, bet no elektroenerģijas cenas. Tas ir pamata vektors, kurš ir jāņem vērā, kad tiek aprēķināts atmaksāšanās ilgums.
Pašlaik diezgan pamatīgi mainās elektrības ražošana – parādās pirmie saules parki, ir iecerēti arī apjomīgi vēja parki. Vai un cik lielā mērā elektrības sadales infrastruktūra ir piemērota šīm pārmaiņām?
Elektroapgādes infrastruktūra ir revolūcijas priekšā, un faktiski tā jau notiek. Ja iepriekš elektrības plūsma bija no hidroelektrostacijām un termoelektrostacijām uz augstsprieguma tīklu, tālāk uz sadales tīklu un tālāk pie gala patērētājiem, tad jau tagad šī plūsma notiek divos virzienos. Nākotnē noteikti būs brīži, kad mums vispār nevajadzēs enerģiju no augstsprieguma tīkla. Pašlaik sadales tīklam jau ir pieslēgts vairāk nekā 11 500 mājsaimniecību, kas saulainā dienas laikā būs spējīgas ģenerēt 90 megavatus elektroenerģijas, bet uz nākamo vasaru vairāk nekā 100 megavatus elektroenerģijas. Tāpat pašlaik sadales tīklam ir pieslēgtas juridiskās personas, kas ražo savam patēriņam, ar kopējo ražojošo jaudu 18 megavati. Ir jau izsniegtas atļaujas jaunu saules paneļu uzstādīšanai, un nākamajā vasarā šis cipars arī varētu būt tuvu 100 megavatiem. Tāpat sadales tīklam diezgan aktīvi grib slēgties klāt mazāka vai lielāka izmēra saules parki, kas elektrību ražos pārdošanai. Projekti ir izstrādāti un apmaksāti pieslēgumi ap 90 megavatiem. Mēs esam pārliecināti, ka nākamā gada sākumā vai vidū mums būs arī tuvu pie 100 megavatiem no šiem saules parkiem. Ja saskaitām šos ciparus kopā, tad nākamā gada vidū saulainā dienā tīklā varētu ienākt ap 300 megavatiem saules enerģijas. Ja skatāmies uz patēriņa slodzi, tad saulainā dienā tie ir 800-900 megavati. Tādēļ nākamajā gadā jau aptuveni trešdaļu patēriņa varētu nosegt saules enerģijas ražotāji, un mums ir pārliecība, ka šī tendence attīstīsies. Arī mums tam ir jābūt gataviem.
Labā ziņa ir, ka mums 40 miljonu eiro apjomā ir piešķirti Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļi, lai preventīvi stiprinātu tīklus. No šīs naudas mēs palielināsim jaudas gan Ādažos, gan Baldonē, gan Rojā, līdz ar to kritiskākos punktus mēģināsim nosegt no šiem līdzekļiem. Nākotnē ceram pieteikties arī “RePowerEU” programmas finansējumam, lai preventīvi varētu nodrošināt sadales tīkla spēju paņemt enerģijas izkliedētās ģenerācijas jaudas. Skaidrs ir tas, ka enerģijas pārvadīšanas kopējā bilance tikai pieaugs, jo faktiski visa zaļā enerģija beigu beigās iziet caur elektroenerģijas apgādes sistēmu. Mums ir jābūt gataviem nodrošināt, lai, piemēram, visi Pierīgā var gan uzlikt saules paneļus, gan uzlādēt elektromobili.
ES fondu īpatnība ir tā, ka vairumā gadījumā no sākuma nauda ir jāiegulda projekta īstenotājam. Ja atgriežamies pie jūsu tarifiem, proti, ja projektu neapstiprina, vai jums maz būs nauda, lai tālāk pretendētu uz ES līdzekļiem?
ANM gadījumā no ES līdzekļiem ir priekšmaksājums, tādēļ šis projekts ies savu gaitu. Taču, protams, lai uzņēmums varētu attīstīties, turklāt ne tikai attīstīties, bet arī noturēt esošo līmeni, jo tīkls jau jaunāks nepaliek, ir jāinvestē. Mēs nevaram gadu nedarīt neko. Elektrotīkli tomēr nav vienkāršs produkts, tiem ir sava bīstamība, tādēļ kvalitātei un drošībai ir jābūt augstā līmenī.
AST sit trauksmes zvanus par jaudu rezervāciju, jo dažādu zaļo projektu gribētāji jau pārsniedz tīkla iespējas. Turklāt ir pamatotas šaubas par dažu projektu nopietnību, bet tie savukārt neļauj rezervēt jaudas tiem, kuri tiešām kaut ko grasās darīt. Kā ir jums?
Mums ir līdzīgi. Pieteiktās jaudas ir vairāk, nekā mums un Latvijai ir nepieciešams. Protams, ka visi projekti nerealizēsies, taču interese ir milzīga, un es ticu, ka vismaz daļa projektu tiks realizēta.
Enerģētikā patlaban ir tas laikmets, kurš 2008.gadā bija nekustamo īpašumu nozarē. Ekonomikas ministrija šo jautājumu ir mēģinājusi risināt likumdošanas ietvaros, un regulators patlaban strādā pie rezervācijas jaudu maksājumu ieviešanas, lai atsijātu gribētājus no darītājiem. Domājams, ka tas esošo situāciju izkustinās.
Mums ir būtiski, lai mēs jau rītdien tīklā pieņemtu pēc iespējas vairāk enerģijas no izkliedētās ģenerācijas, un tie projekti, kas ir uzsākti, pēc iespējas ātrāk tiešām sāktu ražot, nevis tikai gulētu uz papīra.
Sadales tīkla īpatnība ir tajā, ka tam var pieslēgties dažāda izmēra ražotāji – lielāki, mazāki. Ir redzams, ka mikroģenerācijā mājsaimniecības to dara ļoti operatīvi un aug kā sēnes pēc lietus. Vidēji parki arī ir jau procesā. Taču lielajiem parkiem, kur ir vajadzīga projektēšana, būvniecības darbi, nopietnāka saskaņošana, process parasti ir ilgāks.
Cik daudz ir mikroģeneratoru, kuri tiek uzstādīti bez jebkādas saskaņošanas ar jums?
Ļoti maz. Tie ir daži desmiti gadījumu.
Vai līdz ar elektrības cenu pieaugumu redzat, ka gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības sāk taupīt un patērē mazāk elektrības?
Mēs redzam, ka patēriņš krītas. Šogad tas varētu būt par 3-4% mazāks nekā pērn.
Tāpat ir jāatceras, ka katrs enerģijas ģenerētājs vismaz daļu no saražotās elektrības uzreiz patērē pats, un visas mājsaimniecības, kuras ir uzstādījušas saules paneļus, arī samazina kopējo patēriņu tīklā.
Vai ir redzams arī tas, ka aktīvi tiek mainīti tirgotāji, meklējot, pie kura ir izdevīgāk?
Jā, dinamika ir redzama. Ja pērn pavasarī, kad tirgotāji tiek mainīti biežāk, tie bija aptuveni 4000 gadījumu, tad šogad tas jau bija pie 10 000 gadījumu. Šo dinamiku gan ietekmēja arī tas, ka bija arī mazie tirgotāji, kas pārtrauca darbību. Arī cenas, protams, aktivizē cilvēkus meklēt labākus piedāvājumus.
Vai ir pabeigta viedo skaitītāju uzstādīšana?
Pagājušajā nedēļā valdes sēdē tieši tika pieņemts lēmums par viedo skaitītāju uzstādīšanas projekta noslēgšanu. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka viedie skaitītāji ir uzstādīti pilnīgi visur. Līdz gada beigām tiks pieslēgti vēl pēdējie punkti, un tad paliks īpašumi, kuros mēs nevarējām iekļūt vai ir bijuši kādi citi kavēkļi, bet tas nav vairāk kā 1-2% no kopējā skaita. Dažas “astes” ir palikušas, bet ar tām tiksim galā ilgākā periodā. Taču visiem, kuri ir gribējuši un varējuši, līdz gada beigām vajadzētu būt pieslēgtiem viedo skaitītāju sistēmai.
Energoapgādes krīze pašlaik ir Ukrainā. ST Ukrainai ir ziedojis gan ģeneratorus, gan iekārtas, lai varētu labot izpostītās elektrolīnijas, bet vai jums pašlaik, ņemot vērā arī stāstu par tarifiem, ir iespējas palīdzēt vēl?
No Ukrainas uz Latviju esam pārveduši vairāk nekā 200 Ukrainas elektriķu ģimenes locekļu, sadarbībā ar pašvaldībām palīdzējām ar izmitināšanu. Tāpat maijā esam ziedojuši 49 transformatorus un 10 kvadriciklus.
Pagājušajā nedēļā mēs apstiprinājām vēl vienu ziedojumu paketi Ukrainai – divus jaudīgus ģeneratorus, divus traktorus, speciālās tehnikas piekabes un mazāku tehniku. Mēs skatāmies, ko no tehnikas mēs esam aizvietojuši un kas vēl ir palicis lietojams. To mēs labprāt dodam. Mēs arī neizslēdzam iespēju, ka mēs varam iesaistīties elektroapgādes atjaunošanas procesā Ukrainā.
