Nesen man bija nopietns konflikts ar savu vedeklu. Pirms tam mūsu attiecības bija vienmērīgas, pieklājīgas, nebijām pārāk tuvas, bet arī svešas viena otrai nebijām. Tagad es pat nezinu, kā es sazināšos ar šo dāmu pēc notikušā.
Iedomājieties situāciju. Esmu strādājoša pensionāre, dzīvoju viena, no maniem radiem pilsētā dzīvo tikai dēls, mazmeitas un, ja arī viņu var klasificēt kā radiniece, tad vedekla. Protams, ka galvenais komunikācijas loks ir mana ģimene. Ir arī draudzenes, paziņas, bet ar viņiem mēs tikai kopā ik pa reizei izdzeram tasi kafijas.
Es vienkārši dievinu mazmeitas un, kā jau visas vecmāmiņas, man patīk viņas lutināt. Un uzkodas, un rotaļlietas, un drēbes. Protams, viņas pagaidām nav izvēlīgas, valkā to, ko ģērbj, bet es cenšos sekot līdzi bērnu modei, pērkot meitenēm tieši to, kas šobrīd ir, kā saka, trendā. Pensija kopā ar algu pilnībā ļauj man viņas iepriecināt un, skatoties uz mazmeitu apmierinātajām sejām, pašai priecāties.
Neaizmirstu arī par vedeklu, svētkos neskopojos, un, lai būtu vienlīdzība, pērku arī dēlam jaunas drēbes. Pirms kārtējās vedeklas dzimšanas dienas jautāju dēlam, ko viņa sieva vēlētos saņemt dāvanā? Viņš, divreiz nedomājot, atbildēja, ka sieva cer uz daudzfunkcionālu cepeškrāsni. Vedekla prot un mīl gatavot, tāpēc nebrīnījos, lai gan sapratu, ka dāvana nepārprotami nebija lēta. Es pārbaudīju iekrāto un, nolēmusi ietaupīt uz dažiem pirkumiem, nopirku tieši šo krāsni. Pirkšanas brīdī es ar saviem jautājumiem pilnībā nomocīju pārdevēju, bet pēc pāris stundu strīdiem un vilcināšanās viņš, atviegloti, izsniedza preci.
Mājās, lai pārliecinātos, ka uz cepeškrāsns nav palikusi neviena cenu zīme, to izpakoju, pārbaudīju, apbrīnoju, un tajā brīdī pie manis pienāca kaimiņiene. Ieraudzījusi virtuvē brīnumkrāsni, viņa nopūtās:
”Oho! ! Tagad cept būs prieks, es jau sen sapņoju tādu nopirkt sev. Atvaino par neapdomīgo jautājumu, bet cik daudz tā maksā? ..
Es nosaucu kaimiņienei summu, un viņa atkal nopūtās:
“Ak, nē, es nepavilkšu…
Nācās atzīties, ka arī sev par tādu naudu nepirktu, bet pret vedeklu pēc dēla lūguma kļuvu dāsna.
Kaimiņiene man izteica komplimentu “Šī ir vīramāte!”, Padzērām tēju, ieskatījāmies krāsnī un atvadījāmies.
Dzimšanas diena pagāja labi, vedekla bija patiesi priecīga par manu dāvanu, vairākas reizes pateicās, pat prasīja padomu, kur virtuvē labāk uzstādīt cepeškrāsni. Mēs šķīrāmies kā nekad agrāk, sirsnīgi, un nekas neparedzēja problēmas tuvākajā nākotnē …
Pēc pāris nedēļām pie manis atkal ieradās kaimiņiene. Viņa izskatījās nedaudz apjukusi.
“Zini, es tomēr nolēmu tev pastāstīt. Tava vedekla pārdod cepeškrāsni…”
Es uzreiz nesapratu.
”Kā pārdod? Kur pārdod? Viņa taču sapņoja par to!”
”Ielika mājaslapā, cena pieņemama, ja nezinātu, ka tā ir tava dāvana, pati būtu no viņas nopirkusi…”
Mēs apsēdāmies pie klēpjdatora, un kaimiņiene ātri atrada lapu ar cepeškrāsni. Šaubu nebija, vedekla tiešām nolēma pārdot gandrīz jaunu krāsni! Pievēršot uzmanību pārejai “citi pārdevēja piedāvājumi”, mani interesēja, ko vēl tirgo mana vedekla, viņa man nekad nebija stāstījusi par šo savu darbības pusi.
Labāk es nebūtu šo atradusi un viss aprobežotos tikai ar cepeškrāsni… Nākamajās lappusēs es ar šausmām redzēju daudzas lietas, kuras dāvināju mazmeitām, dēlam un vedeklai! Bija pat rotaļlietas!
Kaimiņiene, redzot manu stāvokli, vēlreiz atvainojās un aizgāja, un es bez kavēšanās piezvanīju savai vedeklai un jautāju:
”Sveta, kā iet ar cepeškrāsni, iepriecina tevi ar pīrāgiem, kūkām, es kādreiz ieiešu uz tēju.”
Līgava vilcinājās:
”Ziniet…”
”Es zinu, dārgā, es zinu, bet, ko tik lēti pārdod, vajadzēja likt augstāku cenu, un drēbes, kurām ir cenu zīmes, arī. Citādi vairāk neiegūsi. Ko tu dari? Es jums dāvinu dāvanas, bet tās uzreiz tiek pārdotas tālāk! Būtu uzreiz teikusi, dāvini tikai naudu aploksnē, un uz redzēšanos! Gadījumā nepārdod saldumus, ko es pirku savām mazmeitām?
Saprotot, ka esmu “uzvilkta”, un tā vienkārši no tēmas nenoies, Svetlana sāka sevi aizstāvēt:
”Kas tur tāds? Rīkojos ar mantām, kā uzskatu par pareizu!
Mēs sastrīdējāmies, tad man bija ļoti nepatīkama saruna ar dēlu, izrādās, ka viņš nezināja par blakus esošo “preču” veikalu, nesekoja līdzi lietu ciklam, un cepeškrāsns joprojām atradās virtuvē. Aizskarošākais ir tas, ka dēls ieņēma neitrālu pozīciju, neatbalstot mani, un nenosodot savu sievu, viņš nevēlas iejaukties šajos sieviešu ķīviņos.
Es neuzskatu notikušo par banālu ķīviņu, tā kā uzvedas vedekla it ļoti negodīgi.
