Kā vēsta portāls nra.lv, vēstures zinātņu doktors, Hārvardas universitātes Ukrainas Zinātniskā institūta direktors un profesors Sergejs Plohijs uzskata, ka pēc Vladimira Putina nāves izolētajai Krievijai būs ļoti smags laika posms, kurā sabrukšana var kļūt par daļu no šī stāsta.
“Tas var notikt, bet var arī nenotikt, bet ir skaidrs, ka šis karš nevar turpināties pēc Putina, jo tas nav daudzu interesēs, tostarp Krievijas biznesa interesēs. Būs izmaiņas, būs daži tektoniski satricinājumi. Un no šī viedokļa tādas valstis vai tādas Krievijas daļas kā Čečenija, kas de facto jau funkcionē gandrīz kā neatkarīgas, var izstāties.”
Vēsturnieks uzskata, ka šis liela mēroga karš Krievijai ir absolūti neizdevīgs, tas nodara lielu ļaunumu Krievijas biznesam un Krievijas pārstāvniecībai pasaulē.
“Es neticu, ka šī krievu paaudze dos priekšroku, teiksim, atpūtai Pekinā, nevis ceļojumam uz Parīzi. Sāksies kaut kāda atkāpšanās un atgriešanās pie tiltu veidošanas ar Eiropu, jo Krievijas impēriskā un modernā elite ir tās augstākajā punktā attiecībā uz izglītību un citām lietām, kas īpaši orientētas uz Eiropu,” sacīja Plohijs.
Pēc viņa teiktā, pēc de facto tirāna vai diktatora tipa līdera nāves viņa mantinieku starpā vienmēr rodas noteikta izvēle un cīņa.
“Un neviens no viņiem nebūs tik stiprs, lai turpinātu politiku, kas ir tik kaitīga pašai Krievijai… Tāds ir vēsturnieka viedoklis, mēs nevaram ieskatīties rītdienā, varam tikai izteikt pieņēmumus. Tāds ir scenārijs, kas izskatās visdrīzāk no Krievijas pēdējo 100 gadu vēstures viedokļa. Kā tur notika pārmaiņas no Ļeņina līdz Staļinam – kā pēc Staļina nāves radās konkurence starp mantiniekiem Tā ir iespēja mainīt kursu,” viņš piebilda.
