Jau gada sākumā Tiesībsargs un citas institūcijas sāka saņemt desmitiem sūdzību no cilvēkiem, kuri pēkšņi bija kļuvuši par nodokļu parādniekiem, jo jaunajā sistēmā tiem, kuri nedraudzējas ar grāmatvedību, bija daudz nezināmo un neizpratnes.
Tieši šīs sūdzības pamudināja Tiesībsarga biroju kopīgi ar Latvijas Universitāti (LU) veikt pētījumu par nodokļu reformas efektivitāti un iedzīvotāju attieksmi pret to. LU pētnieku aplēses liecināja, ka skaļi deklarētais mērķis samazināt ienākumu nevienlīdzību īsti sasniegts nav. Savukārt iedzīvotāju aptaujas rezultāti ļāva secināt, ka lielākā daļa iedzīvotāju jauno sistēmu nesaprot.
„Ja mēs tā vispārīgi paprasījām, cilvēki saka, ka it kā ir labi, ka katru mēnesi saņem mazliet vairāk naudiņas. Bet, kad mēs pastāstām, kādas ir sekas, tas vairs nešķiet labi,” aptaujas rezultātus komentēja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis.
„Ir redzams, kādas ir sekas no nevajadzīgi sarežģīta, neparedzama nodokļu aprēķināšanas veida. Šeit ir runa tieši par diferencēto neapliekamo minimumu, kur cilvēki iepriekš nezina, kāds tad reāli viņiem būs nodokļa maksājums,” sacīja politiskās apvienības „Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
VIDEO:
