Viņaprāt, lai Latvija varētu sasniegt vakcinācijas aptveri vismaz līdz 70%, tādējādi veidojot stabilu pūļa imunitāti ir nepieciešams jauns regulējums vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai.
“Mums jau ir skaidri epidemioloģiskās drošības principi, un Veselības ministrijas piedāvātais luksofora princips strādā, tāpēc neko būtisku tajā nevarētu mainīt, tomēr, lai minētā sistēma varētu turpmāk darboties vēl efektīvāk, iespējams, tiks pamainīta viena otra pozīcija. Vakcinēti cilvēki ir labi pasargāti no šī vīrusa, tāpēc tagad Covid-19 draud pārvērsties par nevakcinētu cilvēku pandēmiju,” sacīja premjers.
Uz jautājumu, kādus pasākumus vajadzētu vēl ieviest, lai veicinātu vakcinācijas atveres palielināšanu un pārliecinātu cilvēkus vakcinēties, premjers atbildēja, ka ir grūti atrast brīnumlīdzekli, bet valdība darīšot visu, lai ekonomika turpinātu strauji strādāt, daudzi pasākumi notiktu klātienē un skolas netiktu slēgtas.
“Mēs nemitīgi meklējam risinājumus, tāpēc pagājušajā nedēļā sasaucu stratēģisko padomi, kurā piedalās eksperti, zinātnieki un visi valdības sociālie partneri, lai noskaidrotu viņu viedokli, kā palielināt vakcinācijas aptveri.
Diemžēl, bet nevienam nebija tās burvja nūjiņas, lai ieteiktu citu pasākumu vakcinācijas aptveres palielināšanai.
Es saprotu, ka lielai sabiedrības daļai nav uzticēšanās valdībai un politiķiem, tāpēc ir šaubas par vakcinācijas nepieciešamību, taču es uzsveru, ka vakcinācija nav politisks uzstādījums, bet gan uz zinātniskiem apsvērumiem balstīts aicinājums,” sacīja premjers.
Jau ziņots, ka Ministru kabinetam esošo likumu ietvaros jāizstrādā regulējums vakcinācijas pret Covid-19 aptveres veicināšanai.
Kariņš iepriekš norādīja, ka nepieciešamību pēc jaunam regulējuma valdības līmenī nosaka fakts, ka likumprojekts, kas paredzēja noteiktu profesiju pārstāvjiem prasīt Covid-19 drošības sertifikātus, bet darba devējam paredzēja iespējas atlaist nevakcinētus darbiniekus, “Saeimā nevirzās uz priekšu” un ir skaidrs, ka tur izmaiņas nav sagaidāmas.
Kariņš pastāstīja, ka visām ministrijām uzdots izstrādāt priekšlikumus vakcinācijas aptveres palielināšanai no savas puses.
“Es ceru, ka jaunnedēļ skatīsim, kādus lēmumus mēs vēl varētu pieņemt, lai veicinātu aptveri. Tas ir visas mūsu valsts interesēs. Tas ir vienīgais veids, kā mēs turēsim ekonomisko izaugsmi uz pareizā ceļa, noturēsim ekonomiku atvērtu. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varēsim nodrošināt, ka skolas varēs turpināt nodrošināt darbu klātienē,” sacīja premjers.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kuram arī tika uzdots jautājums par iespējamām izmaiņām regulējumā, lai veicinātu vakcinācijas aptveri, atzīmēja, ka, viņa ieskatā, jautājums par vakcinācijas pret Covid-19 kā pienākuma noteikšanu konkrētām profesijām būtu diskutējams plašāk, koalīcijas mērogā.
Viņš sacīja, ka Veselības ministrija redz iespēju veicināt epidemioloģiski drošu vidi pakalpojumu saņemšanai esošā regulējuma ietvarā, jo jau šobrīd pastāv iespēja noteikt vakcināciju pret konkrētām slimībām kā priekšnoteikumu darbam konkrētās jomās, kā tas ir, piemēram, mediķu vai mežstrādnieku gadījumā.
Taču esošā kārtība neparedz iespēju darba devējiem veikt kādu konkrētāku rīcību, piemēram, atlaist darbinieku, ja viņš atsakās vakcinēties.
Kā ziņots, pēc Saeimas frakciju vadītāju tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu ir nolemts atlikt likumprojekta skatīšanu par prasību konkrētās nozarēs strādājošajiem obligāti vakcinēties pret Covid-19. Atsevišķi politiķi ir pauduši viedokli, ka izmaiņas atliktas, jo tās jau esot nokavētas, savukārt citi to skaidro ar noraidošo attieksmi daļā sabiedrības.
