Kamēr vieniem šis vīruss izpaužas kā aukstumpumpa, citiem tas var attīstīties pat līdz herpes encefalītam – dzīvībai bīstamai slimībai, kam raksturīgas lēkmes un krampji.
Līdzīgi slimības attīstība var noritēt arī ar jauno koronavīrusu.
Tomēr citi norāda, ka izšķirošais faktors varētu būt uzņemtā vīrusa daudzumam. Indivīda organisms nespēj cīnīties ar lielo slodzi.
Saseksas Universitātes virusologs Alisons Sinklērs skaidro: “Mēs vēl nezinām, kā vīrusa daudzums organismā ietekmē simptomus personai, kas inficējusies ar Covid-19. Ir svarīgi noskaidrot, vai pastāv saikne starp augstu vīrusa daudzumu un sliktāku gala iznākumu.”
Šo teoriju atbalsta arī Edvards Pārkers no Londonas higiēnas un tropiskās medicīnas skolā: “Agrīnie ziņojumi no Ķīnas liek domāt, ka pacientiem ar smagāku slimības gaitu bija lielāks vīrusa daudzums organismā. Tas pats novērojams arī ar SARS un gripas vīrusu.”
“Tāpēc ir ļoti svarīgi ierobežot iespējamo Covid-19 izplatību, un, ja mēs jūtamies slikti, mums jāievēro stingri izolācijas pasākumi, lai ierobežotu iespēju inficēt citus,” saka Pārkers.
