Lai arī vissmagāk Covid-19 slimība noris vecāka gadu gājuma cilvēkiem un personām ar blakus saslimšanām, ik pa laikam tiek ziņots arī par jaunu un veselīgu cilvēku nāvi no jaunā koronavīrusa. Lai gan pagaidām ir pāragri spriest, kāpēc tā, zinātnieki ir izvirzījuši dažas versijas, ziņo “The Guardian”.
Tas, kāpēc no Covid-19 mirst arī cilvēki ar labu veselību, ir viena no lielākajām pastāvošās pandēmijas mīklām. Slimība parasti smagāk ietekmē gados vecākus cilvēkus vai cilvēkus ar veselības problēmām. Bet reizēm tā pārsteidz jaunus, acīmredzami veselus cilvēkus, ieskaitot medicīnas darbiniekus, kuru ikdiena norit kopā ar vīrusa pacientiem.
Dažos gadījumos jau pēc cilvēka nāves ārsti atklāj iepriekš nediagnosticētas veselības problēmas, tomēr ir arī gadījumi, kad vienīgais nāves iemesls bijis Covid-19. Šī iemesla dēļ zinātnieki cenšas izprast vīrusa dabu un to, kas ir apstākļi un faktori, kas ietekmē slimības norises gaitu.
Pētnieki izvirzījuši vairākas teorijas. Viena no tām – gala rezultāts ir atkarīgs no uzņemtā vīrusa daudzuma. Jo lielāka vīrusa deva, jo smagāka var būt slimības gaita. Savukārt citi izvirza teoriju, ka uzņēmība pret vīrusiem ir lielā mērā ieprogrammēta ģenētiski.
Otru variantu atbalsta arī virusologs Maikls Skiners no Londonas Impērijas koledžas. “Ir ļoti iespējams, ka kādā no mums ir ģenētiskais kods, kas palielina iespēju organismam sliktāk reaģēt uz infekciju ar šo koronavīrusu,” viņš saka. Par piemēru var minēt herpes vīrusu, kas mīt ļoti lielā daļā populācijas. (Lai turpinātu lasīt šo rakstu, zemāk spied pogu “Atvērt”vai arī pogu ‘Uzzināt vairāk’)
