Kad 1996. gadā man laimējās nonākt Amerikā, biju pārsteigta, redzot tik daudz cilvēku ar lieko svaru.
Tā bija šīs labklājību sasniegušās valsts nopietnas problēmas acīs krītošā izpausme. Tā kā tolaik Latvijā mēs diezgan maz varējām atļauties, daudz kas vēl skaitījās kārums. Bet tas ilgi neturpinājās – lielās pārtikas ražotāju korporācijas un globālais tirgus nāca iekšā kā devītais vilnis, un sākās tā saldā dzīve, kuras rūgtie augļi ienākas pēc laika.
Tagad arī Latvijā liekais svars un mazkustīgums ne vienam vien ir sarežģījis dzīvi ne pa jokam.
Pārtikas jomā par ienaidnieku numur viens pasaules zinātnieki uzskata cukuru, no tā neatpaliek arī baltie milti. Šie abi, piesūcināti ar palmu eļļu, mūsu vielu maiņai uzbrūk kopā ar garšas pastiprinātājiem, aromatizētājiem un krāsvielām.
Droši vien nekas ļauns nenotiek, ja šādu buķeti nobauda pāris reizes gadā. Diemžēl ar šiem izstrādājumiem gan daudzi pieaugušie, gan bērni sāk un beidz dienu, to sortiments aizvien paplašinās, neveselīgie našķi ir visos veikalos un atrodas bērnu acu augstumā.
Gājiens uz veikalu kopā ar maziem bērniem gan viņiem, gan vecākiem izvēršas par nervu pārbaudi un beidzas ar drāmas cienīgām ainām.
Bērnos pirmā atkarība ienāk caur garšas kārpiņām. Daudzi pieaugušie to diemžēl neapzinās.
Visu laikmetu mūžīgais paradokss – kamēr viena cilvēces daļa mirst badā, otra pārēdas. Šajā gadsimtā cilvēki kļūst arī aizvien mazkustīgāki un turpina sapņot par vēl lielāku mazkustīgumu, ko nodrošinās robotizācija un dažādi gadžeti ar lielisku dizainu.
Kamēr vieni meklē mūža pagarināšanas iespējas, citi veicina tā saīsināšanu. Nav brīnums, ka vārdu “progress” itin bieži nākas likt pēdiņās. Ēšanas ieradumi, kā zināms, izveidojas bērnībā.
Čipsu, kūciņu, konfekšu un kolas laikmeta bērniem ir garantētas vielu maiņas problēmas un staigāšana pie dakteriem, iespējams, pat visas dzīves garumā. Nedrīkst būt tā, ka tas, kas ir kārums, kļūst par pamatēdienu.
Ir novērots, ka tieši pēc saldumu ēšanas bērni kļūst nevaldāmi. Varbūt tāpēc tik daudziem ir uzvedības problēmas?
Fiziskā veselība nav nodalāma no garīgās. Ir nopietni jādomā par to, ko mēs ēdam un dzeram, ko domājam un runājam. Nav jau tā, ka par veselīgu dzīvesveidu šodien nekas nebūtu zināms. Bet vai Latvijai ir valsts ilgtermiņa programma veselīgas sabiedrības veidošanai?
