Mīlestība ir skaista.. ja patiešām tā ir īsta mīlestība! Lasiet šo stāstu turpinājumā!
Reiz kāds vīrs nolēma pārbaudīt, vai sieva viņu mīl, un uzrakstīja viņai vēstuli par to, ka viņš itkā no viņas aiziet. Viņš nolika vēstuli uz nakts skapīša, bet pats paslēpās zem gultas – gaidīt sievu.
Vīrs ļoti labi saprata cik bērnišķīgi viņš rīkojas, bet viņam bija noteikti jāzina, kādas bija viņa sievas jūtas pret viņu. Viņš cerēja dzirdēt cik ļoti sieva pārdzīvos, raudās, satraukta zvanīs paziņām…
Kad, visbeidzot, sieva pārnāca mājās, viņa pamanīja vēstuli un to izlasīja.
Pēc dažu minūšu klusēšanas, sieva paņēma pildspalvu un sāka kaut ko pierakstīt vēstulē. Pēc tam viņa pārģērbās, dungojot jautru melodiju, piedziedot un piedejojot. Viņa drīzāk bija laimīga, nekā satraukta, vai satriekta.
Vīrs bija šokā. Bet viss kļuva vēl sliktāk.
Sieva paņēma telefonu un kādam zvanīja. Vīrs sāka ieklausīties, ko viņa kādam saka pa telefonu:
– Sveiks, mīļais! Esmu jau sataisījusies un tūlīt došos pie tevis. Bet, kas attiecas uz to muļķi, es beidzot panācu to, ka viņš no manis aiziet. Un kā es varēju vispār ar tādu apprecēties? Žēl, ka mēs ar tevi nesatikāmies jau agrāk. Uz drīzu tikšanos, mīļais! – nolika klausuli un izgāja no istabas.
Pēc kāda brīža noklaudzēja ārdurvis. Sieva bija prom… Satrauktais, ar asarām acīs, vīrs izlīda no pagultes un metās izlasīt to, ko sieva pierakstīja klāt viņa vēstulē…
Caur asarām viņš lasīja: ”Es redzu tavas kājas zem gultas. Es aizgāju uz veikalu pēc maizes!”
