Mammas stāsts: “Labdien! Esmu 36. grūtniecības nedēļā. Par grūtniecību uzzināju 18. nedēļā, tā nebija plānota. Mūsu ģimene aug divi bērniņi. Jaunākajam būs 1,4 gadi, vecākajam 5 gadi. Neesmu īsti tikusi pāri pārsteigumam par šo grūtniecību un arī visam kopumā. Man arī ir bail no dzemdību sāpēm. Pirmais bērniņš pasaulē nāca ar ķeizaru, otrs – dabiski.
Šoreiz ir bail no sāpēm (jo reiz tās piedzīvotas), bail, ka bērniņš paliks neiemīlēts. Pati mokos ar šīm domām.
Kad sapratu, ka esmu stāvoklī, es raudāju. Pirmos divus bērnus plānoju, loloju, staroju grūtniecības laikā. Šoreiz tā nav. Es ar šo domu joprojām samierinos, nav tas izmisums tik liels kā pirmajās nedēļas un mēnešos.
Sarunu līmenī ar vīru bija doma par trešo bērnu varbūt, bet tas bija tā, ka svaru kausi vairāk svērās uz “nē” pusi nekā jā. Man ir 36 gadi. Neesmu “mājas pele”, lai gan bērnus ļoti mīlu. Mums patīk ceļot, bet tagad budžets būs jāplāno citādāk.
Jūtu ļoti lielas bailes par to, vai mīlestība būs, kad ienāks trešā atvase. Visu mūžu esmu jutusies kā nemīlētais bērns no savas mammas puses.””
