Viņām ļoti patīk Latvijas sniegs, un viņām garšo Latvijas jogurti. Bet viņas pat nenojauta, ka veikalā bija cilvēki, kuriem bija pilnīgi vienalga, ka viņas ir nobijušās, pazudušas no vecākiem lielā veikalā, pasaules otrā malā, kur nerunā viņu valodā, ka viņām katra šīs situācijas minūte ir kā mūžība.
Mans Rimi (tā jūs aicinat sevi dēvēt mūsu prātos), es apņemos turpmāk publiski norādīt uz visām jūsu kļūdām un neizdarībām (jūsu veikalos esmu katru trešo dienu, un ticiet man, pamanu daudz ko) līdz brīdim, kad publiski atvainosieties, un parādīsiet, ka Rimi darbiniekiem ir instrukcija un veikta iepazīstināšana ar to, kā rīkoties šādā situācijā.
Un – tas pats par apsardzes firmu, lūdzu, norādiet, kas tā ir, lai varu atzīmēt viņus. Varbūt mans ieraksts kādam izklausīsies pēc trakas tantes “nav ko darīt”, bet “KAMON” – bērni pazaudējuši vecākus veikalā, un situāciju atrisina pircēji, izskraidot veikalu un atrodot vecākus?!?!
Pēc visa, kas mūsu valstī jau noticis ar noklīdušiem bērniem?! Un es iedomājos situāciju – mans 3gadnieks pa labi, pa kreisi un apmaldās, un darbiniekiem būs vienalga vai nezinās, kā rīkoties, nemaz nerunājot par apsardzes firmas vienaldzību!
Zinu, sargā savējos, ne acu nenolaid! Tā daru un darīšu! Bet tik labi būtu dzīvot valstī kur visi par vienu, un viens par visiem ne tikai Dziesmu svētku estrādē vai 18.novembra salūtā, bet arī ikdienas rutīnā!
Mīļie cilvēki, attopieties, mūsu zeme deg vienaldzības un nolaidības, kā arī slinkuma un nenovīdības ugunīs! Nākamreiz, kad atkal sagribas gudri pie tv vai internetā pakomentēt, kā vajag, piecelies un izdari labāk!
P.s. Priecāšos par share/dalīties, gribu, lai šī ziņa aiziet ne tikai pie Rimi PR cilvēka (lūdzu atvaino par šo), bet arī pie vadības, kura pieņem lēmumus, kura veic apmācības, kura izvēlas sadarbības partnerus – apsardzes firmu! Rimi ir mans veikals, ceru, ka tā būs arī turpmāk!”
