Šī paaudze radīja daudz cilvēku, kuri spēs riskēt, risināt problēmas un radīt kaut ko tādu, kas līdz šim nav bijis. Mums bija izvēles brīvība, tiesības riskēt un kļūdīties, atbildība, un mēs kaut kā iemācījāmies izmantot to visu.
Ja esat viens no šīs paaudzes, es jūs apsveicu. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība un jaunība beidzās pirmsvaldība nopirka no jauniešiem brīvību apmaiņā pret skrituļslidām, mobilajiem telefoniem, zvaigžņu fabriku un gardiem sausiņiem. Ar viņu pašu atļauju, viņu pašu labā…
Patiesībā pasaulē nav vien septiņi pasaules brīnumi, bet daudz vairāk. Vienkārši mēs esam pie tiem pieraduši un tos nepamanām. Vai tad nav brīnums pirmais pēcskūšanās līdzeklis? Atceraties? Avīzes papīra gabaliņi?!
Un tāds brīnums kā Moskviča 412 „uzprišināšana”? Atceraties? 5-kapeiku monētas pa priekšējā stikla perimetru, kažokādas stūre, epoksīda ātrumkārbas rokturis ar rozīti un, dabiski, miliča formas cepure aizmugures stiklā.
Bet bikšu gumija-tas taču arī ir brīnums! Tā taču lieliski tura gan bikses, gan zeķbikses, gan cimdus!
Pīrādziņš ar ievārījumu – arī brīnums! Nekad nevar zināt, no kura gala ārā līdīs ievārījums!
Vēl viens neizskaidrojams brīnums – paceliet rokas, kuram bija normāls darbmācības skolotājs, ne citplanētietis?
Un tāds brīnums kā tīkliņš ar gaļu aiz loga? Gribi paņemt pelmeņus, bet tie izkrituši!
Un te vēl viens māmiņas teikums: Es tev to pērku tagad, bet tas tev ir uz dzimšanas dienu.
Un vēl arī vecmāmiņas lūgums atvadoties: „Tikai burciņas vediet atpakaļ!”
Ledusskapi „ZIL” atceraties? Ar tādu rokturi? Tas taču ir bandīts – vienrocis! Ķeries pie roktura – laukā birst burciņas.
Un, starp citu, kas tiek likts ledusskapja durtiņās? Olas? Nē! Tur tiek liktas zāles!
Bezmaksas medicīna arī ir brīnums. Ārsts viens, rindas divas – viena ar taloniem, otra uz pierakstu. Bija arī vēl trešā – „es tikai pajautāšu!”
Jā, cik vēl bija šo pasaules brīnumu…
Maziņš lodziņš no virtuves uz vannas istabu – ko tur skatīties, sakiet?
Apavu lāpstiņa- zirdziņš…
Zobu pulveris – ar to tīrīja gan zobus, gan sudrablietas…
Čurājošs puisītis uz tualetes durvīm..
Peldbikses ar enkuriņu… atceraties?!
Piens trīsstūrveida pakās!
Un jūs sakāt: „Septiņi pasaules brīnumi!”
Agrāk mēs darījām daudz ko tādu, kas tagad pat prātā neienāktu. Vēl vairāk, ja darīsi šodien to, ko darīji toreiz, tevi pat par traku var uzskatīt.
Piemēram, atceraties gāzētā ūdens automātus, kur bija tikai viena glāze visiem. Un dzērām visi un nekādas kaites nenoķērām.
Starp citu, šīs glāzes savām vajadzībām izmantoja vietējie dzērāji. Un iedomājieties – viņi šīs glāzes pēc tam nolika vietā! Neticat? Bet toreiz tā bija parasta lieta!
Pilsētas autobusos bija kasīte ar biļetēm, kuras maksāja 5 kapeikas. Un visi godīgi iemeta naudiņu un noplēsa biļeti. Sirdsapziņa bija labākais kontrolieris.
Cilvēki, kas kāra pie sienas palagu, izslēdza gaismu? Sekta? Nē, parasta lieta! Agrāk teju katrā mājā notika ceremonija, kura saucās – aizturiet elpu – diafilma! Atceraties šo brīnumu? Kuram šodien mājās ir diaprojektors?
Dūmi, asa smaka visā dzīvoklī. Mazi dēlīši ar uzrakstiem. Ko jūs iztēlojaties? Indiešu dižo Aramonetrigalu? Patiesībā tā ir dedzināšana. Parasta lieta. Miljoni padomju bērnu dedzināja uz dēlīšiem apsveikumus māmiņām 8. martā – Māmiņ, apsveicu tevi starptautiskajā sieviešu dienā. Novēlu tev mierīgas debesis virs galvas, bet tavam dēlam – velosipēdu…
Un vēl mēs sēdējām vannasistabā tumsā un dega tikai sarkans lukturītis… Sapratāt? Parasta lieta – mēs taisījām fotogrāfijas. Viss mūsu mūžs tika iemūžināts šajās melnbaltajās fotogrāfijās, ko gatavojām paši, nevis bezdvēseles būtne tēvocis Kodaks…
Jūs taču atceraties, kas ir fiksāža?
Meitenes, jūs atceraties gumijiņas? Pārsteidzoši, bet neviens puika pasaulē nezina šīs spēles noteikumus!
Un makulatūras vākšana skolās. Līdz pat šim brīdim nav skaidrs – kāpēc? Bet es toreiz visu tēva Playboy arhīvu aiznesu. Un man par to nekas nebija!
Tikai mamma bija pārsteigta, kāpēc gan tēvs sācis piekasīgi pārbaudīt manus mājasdarbus?
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
