Kā saka Ilona, kovidlaiks nav ieviesis īpašas izmaiņas viņas ģimenē. Viņai drīzāk ir sajūta, ka visa pasaule šo gadu dzīvo līdzīgi, kā viņas ģimene beidzamos piecus gadus – mazliet kara stāvoklī.
Ģimene jau tāpat dzīvo tādā kā pašiozlācijā. Ūdrim joprojām notiek visas rehabilitācijas, bet jebkurā brīdī jārēķinās, ka tās var tikt atceltas no otras puses, skaidro Ilona.
Uz jautājumu, kā ar visu tiek galā, Ilona atklāti saka, ka netiek, bet tajā pašā laikā tiek.
“Bet kā citi tiek galā? Ar to, ka sāp. Ar savām problēmām. Kad kaut kas notiek, vienkārši ej un dari. Ne jau baigi priecīgs, bet vienkārši dari to, kas jādara. Kā es tieku galā… Netieku. Un vienlaikus arī tieku!”
Ilona gan ir atklāta un saka, ka viņai ir hronisks noguruma stāvoklis, katru rītu viņa ceļas ar domu, ka nevēlas celties, jo ir jādara ļoti daudz lietu, kas nepatīk. Un tā jau piecus gadus.
