Kāda ārpus Rīgas strādājoša sociālā darbiniece sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja par gadījumiem, kad pieaugušie bērnam nopirkuši šokolādīti vai kādu nieciņu, bet lielāko daļu naudas iztērējuši savām vajadzībām, tostarp alkohola iegādei.
Sociālā darbiniece uzsvēra, ka oficiāli neviena iestāde vai speciālists nav pārbaudījis, kā katra ģimene izlietoja piešķirtos 500 eiro, tāpēc ir ļoti grūti pateikt precīzu skaitu, cik ģimenēs šī nauda nenonāca līdz bērniem.
“Drīzāk tie ir tādi neoficiāli signāli no pašām ģimenēm. Piemēram, dažas dienas pēc atbalsta piešķiršanas vecāki “uzkrāpa uz korķa” un sāka ilgstošu dzeršanu. Viņi jau nenāca pie sociālajiem darbiniekiem un nelielījās, ka šo naudu nodzēruši. Drīzāk viņi centās to noslēpt un uz mūsu zvaniem neatbildēja,” viņa sacīja.
Kāda šokolādīte tika arī bērniem
“Es nevaru apgalvot, ka 100% pilnīgi viss atbalsts šajās ģimenēs ir nodzerts. Nē, tādu datu man nav. Laikam pareizāk būtu teikt, ka daļa vecāku šo atbalstu lielākoties izmantoja savām nevis bērnu vajadzībām.
Zinu vairākas situācijas, kad pieaugušie, pērkot alkoholu sev, nopirka arī kādu šokolādīti vai citu nieciņu bērniem. Tātad nevar apgalvot, ka nodzerta pilnīgi visa atbalsta nauda. Bet pēc būtības bērni no 500 eiro nesaņēma gandrīz neko.”
Laukos dzīve ir kā uz delnas
Speciāliste atzina, ka, iespējams, lielajās pilsētās, kur ir vairāk iedzīvotāju, par atbalsta iztērēšanu vecāku vajadzībām neviens ārpus ģimenes neuzzina. Taču mazpilsētās un laukos ir cita situācija.
“Jau pa gabalu pazīstam savus klientus. Ja vīrietis, kurš jau ilgāku laiku ir bezdarbnieks un dzīvo gandrīz bez naudas, pēkšņi iet uz bodi ik pārdienu un ar vairākām 50 eiro banknotēm, tad nav jābūt nekādam ģēnijam, lai saprastu, kādu naudu viņš tērē.”
Klātienes tikšanās ir ierobežotas
Sociālā darbiniece atgādināja: lai gan ārkārtējā situācija valstī ir beigusies, tomēr ir saglabājušies dažādi ierobežojumi. Tāpēc speciālisti ar ģimenēm tiekas tikai īpašas nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja ir aizdomas par vardarbību.
“Ierobežotās iespējas tikties ir viens no iemesliem, kāpēc mēs pirms atbalsta izmaksas nevarējām pietiekami izrunāt šos atbalsta tērēšanas jautājumus ar savā pārraudzībā esošajām ģimenēm. Protams, mēs sazinājāmies telefoniski, bet tas ir citādāk. Pa telefonu ir daudz vieglāk izvairīties no nepatīkamiem jautājumiem.”
Bērnam jauns divritenis
Vienlaikus sociālā darbiniece pastāstīja, ka daudzās ģimenēs šis atbalsts ir ļoti noderējis un ir iztērēts lietderīgi.
“Man liels prieks par bērniem, kuri šī atbalsta dēļ tika pie jauniem divriteņiem. Zinu, ka diezgan daudz ģimeņu domāja par jaunu telefonu, datoru, printeru un citas tehnikas iegādi. Visas šīs lietas noderēs arī skolēniem.”
Ir ģimenes, kam grūti atļauties pat lietotas mēbeles
Tāpat vecāki stāstījuši, ka ar šī atbalsta palīdzību izremontējuši savus mājokļus un iegādājušies dažas mēbeles. “Protams, dārgo ražotāju virtuves iekārtas par 500 eiro nesanāk, bet rakstāmgaldu un krēslus gan par šo summu jau var atrast labu labos.”
Speciāliste arī piebilda, ka daļa trūcīgāko ģimeņu jaunas mēbeles vispār nepērk: “Drīzāk šajās situācijās ir stāsts par lietotām mēbelēm. Pandēmijas laikā ne visiem vecākiem ir stabilas darba vietas, tāpēc nav nekas neparasts, ka ģimenes nevar atļauties pirkt jaunu galdu vai dārgu datorkrēslu.”
Rīgā nav ziņu par ģimenēm, kas atbalstu iztērē nesaistīti ar bērnu vajadzībām
Savukārt Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice Jauns.lv norādīja, ka departamentā nav ziņu par situācijām, kad vecāki atbalstu būtu iztērējuši nesaistīti ar bērnu vajadzībām.
“Mums tādu ziņu šobrīd nav. Tās ģimenes, kas ir mūsu redzeslokā, stāstīja dažādas labas domas par šī atbalsta izlietojumu ģimenēs. Daudzām ģimenēm ir garš vajadzību saraksts, piemēram, paplašināt un uzlabot šauros dzīves apstākļus, nopirkt bērnam jaunu gultu, veikt dzīves vietā remontu.”
Viņa atgādināja, ka pabalstu izmaksā valsts, un pašvaldība nevar ierobežot pabalsta izmaksu.
“Ģimenēm jau iepriekš tika stāstīts un skaidrots par finanšu līdzekļu pratību, tā ka šis pabalsts lika vēlreiz atgādināt par finanšu līdzekļu plānošanu un izlietojumu, un tie ir jautājumi, par kuriem jau runāts pirms tam ar ģimenēm.”
500 eiro par katru bērnu
Jauns.lv jau ziņoja, ka politiķi vienojās pandēmijas laikā atbalstīt ģimenes, kurās aug bērni, izmaksājot 500 eiro par katru bērnu. Šādu summu saņēma arī bērnunamos esošie bērni.
