ĪSUMĀ:
- Lielbritānijas lipīgākais variants, kas ir arī Latvijā, ir pat par 50% infekciozāks.
- Arī Igaunijā situācijas pasliktināšanos saista ar jauno vīrusa paveidu, kā arī pāragru ierobežojumu mīkstināšanu.
- NMPD direktore Liene Cipule: Prognozējamie saslimstības skaitļi liekas nākamais neiespējamais izaicinājums.
- Tas, kā jaunais vīrusa paveids pie mums ienāca, parāda, ka noteiktos virzienos piesardzības iepriekš trūcis.
- Jauno paveidu izplatījuši ieceļotāji.
- Sekvenēšanas jaudas kāpinās, papildu vietējām iespējām daļu paraugu sūtot uz Vāciju; to organizē References laboratorija.
- Veselības ministrijas plāns – vairāk testēs, nodrošinās skābekļa terapiju mājās, ja vajadzēs, vēl vairāk aprīkos slimnīcas.
- Iepriekšējā pieredze jau mācījusi – sapriecāties par vīrusa uzveikšanu un atslābt var būt pārsteidzīgi.
Eksperti par to brīdināja jau kopš laika, kad jaunais vīrusa paveida tika atklāts Lielbritānijā 2020. gada beigās. Vēlāk – janvāra otrajā pusē – Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs Ministru kabinetā uzsvēra, ka Lielbritānijas, Portugāles un Īrijas pieredze jau parādījusi, ka trešais vilnis var būt daudz smagāks.
Lielbritānijas lipīgākais variants, kas ir arī Latvijā, ir pat par 50% infekciozāks un Apvienotajā Karalistē neilgā laikā kļuva par gandrīz pilnībā dominējošu.
Jau pērnā gada nogalē tika novērots, ka pie vieniem un tiem pašiem ierobežojumiem šajā valstī ierastās vīrusa mutācijas pārnēsātāja tālāk inficēto personu skaits ir 0,92 , bet jaunajam variantam – 1,45. Tas nozīmē, kamēr vienā gadījumā vienos un tajos pašos apstākļos izplatība iet mazumā, otrā – izvēršas plašumā.
Arī Igaunijā situācijas pasliktināšanos saista ar jauno vīrusa paveidu, kā arī pāragru ierobežojumu mīkstināšanu.
SPKC prognozē, ka Igaunijai līdzīgā situācijā Latvijā pacientu skaits slimnīcās jau aprīļa sākumā tuvosies diviem tūkstošiem. Bet, ja kā Lielbritānijā – vairāk nekā 2000 vienlaicīgu pacientu slimnīcā. Tas būtu kārtējais izaicinājums Neatliekamās palīdzības dienestam (NMPD), plānojot, kur vest pacientus.
Slimnīcu galvenais izaicinājums – personāls
NMPD direktore Liene Cipule norādīja: “Kad mēs sākām zīmēt šīs prognozes janvārī, raugoties uz notikumiem Portugālē, Lielbritānijā, tad par Dāniju runas vēl nebija, parādījās arī Čehijas problēmas, mēs likām modelī šīs prognozes. Un šie skaitļi, salīdzinot ar rudeni, liekas nākamais neiespējamais izaicinājums. Jo tie ir ļoti lieli skaitļi. Tie var būt pat divas un trīs reizes lielāki, nekā mēs spējām iedomāties rudens periodā.”
NMPD un slimnīcas gan ir gatavākas, jo veikti ieguldījumi, lai varētu ierīkot vairāk gultu, sagādāt vajadzīgo aprīkojumu, taču arī tam visam jebkurā gadījumā ir griesti. “Līdz ar to pateikt precīzi šo resursu apjomu, cik mums vajadzēs, mēs nevaram. Mēs varam darīt maksimālo iespējamo, bet mēs nevaram šodien pateikt cilvēkiem, ka mēs esam gatavi ļoti lielam pacientu skaitam.
Nē, mēs neesam gatavi tam un nevaram arī būt, jo tik īsā laikā attīstīt visas lietas, lai nodrošinātu ļoti sarežģītu ārstēšanu, nav iespējams, un galvenokārt personāla dēļ,” stāstīja Cipule.
Tādēļ veselības aprūpes nozarē stingri uzstāj uz ierobežojumiem, lai vīrusu savaldītu. Tas, kā jaunais vīrusa paveids pie mums ienāca, parāda, ka noteiktos virzienos piesardzības iepriekš trūcis. To var secināt no sekvenēšanas jeb vīrusa gēnu struktūras izpētes, kas ļauj atklāt vīrusa mutācijas. Tieši Latvijai raksturīgie varianti ar laiku izzuduši, kamēr no ārvalstīm atvesti arvien jauni.
Paraugus sūtīs arī uz Vāciju
“Rudenī mums bija ļoti daudzveidīgi vīrusu veidi, apmēram kādi desmit, no kuriem četri bija tādi dominējoši. Sākotnēji viņi bija atvesti, bet mēs redzam, ka Latvijā viņi attīstās tālāk. Tad pārsteigums nāca šī gada sākumā, kad mēs konstatējām, ka tos visus ir aizstājis viens dominējošs vīrusa paveids, kurš visbiežāk ir sastopams Lielbritānijā. Tas arī noveda pie secinājuma, ka kaut kad ir notikusi diezgan paliela ieceļošana, un tieši tie ieceļotāji ir tie, kas izplatījuši to vīrusu ir tālāk,” skaidroja Biomedicīnas centra, kur sekvenēšanu veic, direktors Jānis Kloviņš.
Jāuzsver, ka šajā gadījumā runa nav tieši par lipīgāko paveidu, bet Lielbritānijā vispār sastopamajām mutācijām. Īpaši lipīgais variants Latvijā līdz šim atrasts kopumā 36 paraugos. Šādi gan analizē nelielu daļu pozitīvo paraugu, turklāt atklātajiem lielākoties nav zināms avots – tātad tas ir tikai viens posms vienotā plašākas izplatības ķēdē.
Tagad gan sekvenēšanas jaudas kāpinās, papildu vietējām iespējām daļu paraugu sūtot uz Vāciju, to organizē References laboratorija. Pirmie rezultāti no turienes gaidāmi pēc 9. marta. Tiesa, arī tam gan ir savi griesti.
Nacionālās references laboratorijas vadītāja pienākumu izpildītājs Sergejs Ņikišins skaidroja: “Tā nav vienkārši metode – rutīnas metode, bet diezgan sarežģīta, kura prasa ne tikai iekārtas, bet arī cilvēkresursus. Arī bioinformātiķus, kuri analizē tos datus, kuri apstrādā saņemtos sekvenēšanas datus. Arī dati, kuri saņemti no Eiropas, mums pašiem jāanalizē un jāaizdara visi secinājumi.”
Laboratoriju speciālisti gan uzsver, ka sekvenēšanas kvantitātei arī nav tik liela nozīme.
Tās uzdevums drīzāk ir sekot arvien jaunām mutācijām. Savukārt brīdī, kad tās ir atklātas, tas jau ir epidemioloģiskās analīzes un situācijas pārvaldīšanas jautājums.
Plāno nodrošināt skābekļa terapiju mājās
Runājot par gatavošanos plašākai šī paveida (vai citu jauno paveidu) izplatībai, Veselības ministrijā uzsver arī sabiedrības lomu – notiekošais ir jāuztver nopietni.
“Jo ir diemžēl vēl tāda situācija, ka šis vakcinēto cilvēku skaits nav tik liels. Ierobežojošie pasākumi, es teiktu, ir pirmais solis, un tikai tad ir slimnīcu kapacitāte. Šeit viss darbojas kompleksi. Te principā viss darbojas pēc savienoto trauku principa,” teica ministrijas Ārstniecības kvalitātes daļas vadītāja Sanita Janka.
Viņa gan norādīja, ka arī no resursu stiprināšanas viedokļa gatavošanās notiek. Vairāk testēs, nodrošinās skābekļa terapiju mājās, ja vajadzēs, vēl vairāk aprīkos slimnīcas. Tiesa, ne visu plānoto paspēs izdarīt jau tuvākajā laikā. Piemēram, slimnīcu papildu aprīkošana no gada sākumā piešķirtās naudas pilnībā varētu būt pabeigta maijā, jūnijā, jo, piemēram, medicīnisko iekārtu iepirkumi prasot laiku.
Jāpiebilst, ka iepriekšējā pieredze jau mācījusi – sapriecāties par vīrusa uzveikšanu un atslābt var būt pārsteidzīgi.
Pērnās vasaras beigās un rudens sākumā Latviju rādīja kā piemēru vīrusa iegrožošanai un premjers Krišjānis Kariņš par to stāstīja telekanālā CNN. Bet jau neilgi pēc tam Latvijā bija viens no augstākajiem vīrusa izplatības līmeņiem Eiropā. Un arī šobrīd notiekošais Igaunijā ir līdzīgs piemērs.
VIDEO:
