Plānots, ka šo atbalsta maksājumu pensionāri un ģimenes ar bērniem saņems kā vienreizēju maksājumu martā, kompensējot janvāra, februāra, marta un aprīļa mēnešus un nesadalot tā izmaksu vairākos maksājamos. Lai šo pabalstu saņemtu, iesniegums nav jāraksta, nauda tiks automātiski ieskaitīta saņēmēja kontā. Pensionāru un bērnu pabalsta izmaksai kopumā būs vajadzīgi aptuveni 124 miljoni eiro. Šie noteikumi vēl jāapstiprina valdībai un jāpieņem Saeimai.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas un Bērnu un ģimenes politikas departamentu eksperti Neatkarīgajai skaidroja, ka 80 eiro atbalstu plānots izmaksāt visiem pensijas saņēmējiem, kuriem Latvijā piešķirta pensija un kuri dzīvo Latvijā, tajā skaitā strādājošiem pensijas saņēmējiem, tiem, kam vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi un neatkarīgi no pensijas apmēra. Tāpat arī to saņemtu personas ar invaliditāti un personas, kuras zaudējušas apgādnieku. Saņēmēju loks ir visai plašs, tomēr ir vismaz viens izņēmums.
“Atbalstu nesaņems tie pensijas saņēmēji, kas dzīvo ārpus Latvijas,” skaidroja LM.
Savukārt atbalstu par vienu bērnu 200 eiro apmērā paredzēts izmaksāt arī personai par bērnu, par kuru ir piešķirts bērna kopšanas pabalsts vai ģimenes valsts pabalsts, kā arī personai, kuras saņem maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz 2022. gada 30. aprīlim. Atbalstu izmaksās arī par bērnu, kurš atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā, kuram ir piešķirts alternatīvais statuss laikā no š.g. 1. janvāra līdz 30. aprīlim vai kurš ir vecumā no 16 līdz 17 gadiem (ieskaitot), nemācās un nav stājies laulībā. Šo atbalstu saņems arī studenti līdz 24 gadu vecumam, ja nav stājušies laulībā.
“Ja šīm personām ir piešķirti iepriekš minētie pabalsti, tad tās saņems arī 200 eiro atbalstu. Ja bērna vecāki dzīvo vai strādā ārzemēs un viņiem nav tiesību uz iepriekš minēto pabalstu saņemšanu, tad nebūs tiesību uz šo 200 eiro saņemšanu,” brīdina LM.
Līdzīga situācija bija arī pērn, kad valsts maksāja pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu. Arī toreiz atbalstu nesaņēma ģimenes, kurās bērnus audzināja, piemēram, vecvecāki, bet vecāki strādāja un nodokļus maksāja ārpus Latvijas. Savukārt daļa atbalsta saņēmēju, kuriem bija parādu problēmas, pabalstu gan saņēma, bet tas uzreiz nonāca pie parādu piedzinējiem. Lai pasargātu šo pabalstu no parādu piedziņas procesa, ja tāds ir uzsākts, atbalsta saņēmējam par to noteikti būtu jāinformē parāda piedziņas īstenotāji, nosūtot iesniegumu ar situācijas izklāstu un lūgumu nevērst piedziņu uz šo pabalstu, kā arī norādot tā apmēru. Iesniegumu var nosūtīt pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā vai elektroniski, ja dokumentu iespējams parakstīt ar drošu elektronisko parakstu.
Vairāk par plānotā atbalsta piešķiršanu var izlasīt šajā Neatkarīgās publikācijā.
Uzziņai
Plānotais atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušajiem un pensionāriem
- vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji;
- speciālās valsts pensijas saņēmēji;
- izdienas pensijas saņēmēji, kuri sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem vecuma pensija nav piešķirta;
- izdienas pensijas saņēmēji, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte;
- atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēji;
- valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji;
- bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēji vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmēji;
- personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss un kuras ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai ir noteikta invaliditāte, vai ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Avots: LM
