Kā saka Madara, viņas vīra Andra Kiviča izteikumos medijos par abu attiecībām un šķiršanos esot bijusi liela daļa nepatiesības. Viņa ir apņēmusies vairs „neciest klusu un nesamierināties ar tiešiem apmelojumiem”. Madara pat gatava atklāt, kāda ir bijusi viņu dzīve laulībā.
Kiviča dzīvesbiedre un divu kopīgo atvašu – Keitijas un Kimas – māte ar Andri jau vairākas nedēļas nekomunicē un gatavojas tiesu darbiem. Madara izsaka nožēlu, ka viņas reiz tik mīļotais vīrs četru mēnešu laikā ļoti mainījies: „Dzīvoju cerībās, ka varbūt tomēr viss būs labi. Kad izšķīrāmies, domāju – var jau saglabāt labas, draudzīgas attiecības. Bērniem būtu mamma un tētis. Tas nekas, ka katram sava ģimene. Kas beigās notika? Tāda necieņa,” nopūšas Madara.
Par uzturlīdzekļu piedziņu
„Latvijā ir ļoti daudz sieviešu, kas nonākušas šādā situācijā… Palikušas vienas ar bērniem, vīri ar viņām pēc aiziešanas no ģimenes manipulē, ir jaunās attiecībās vai novērsušies pavisam. Tas, ko es vēlos pateikt, – nav vienmēr jāpiekāpjas šādiem scenārijiem, bet ir jāpārstāv savu bērnu tiesības. Bērniem ir tiesības uz kvalitatīvu dzīvi.
Ja vīrietis pietiekami pelna, tad ir tikai normāli, ka puse no viņa ienākumiem jāatvēl visiem viņa bērniem – šajā gadījumā mūsu meitām un Andra dēlam Kristoferam no iepriekšējām attiecībām. 12. februārī es iesniedzu iesniegumu uzturlīdzekļu piedziņai. Jau martā paredzēta tiesas sēde, kurā lems par uzturlīdzekļu piedziņu no Andra. Uzskatu, ka mammām par bērnu tiesībām ir jācīnās.
Vienā intervijā viņš apgalvo, ka alimentos ir samaksājis 1200 eiro, citā intervijā – ka 1600. Un es domāju – kur tā summa ir, ja tās nav manā kontā?
Kopš janvāra bērnus viņš ir saticis divas reizes, alimentos samaksājis 200 eiro. Lai gan sākumā solīja, ka būs 750 eiro mēnesī. Pēc tam teica, ka mazāk… Decembrī viņš nomaksāja rēķinus par dzīvokli, par ko es tiešām saku paldies. Bet nu jāskatās, kas notiks turpmāk. Ar šiem alimentiem – 200 eiro kopš janvāra – nav iespējams segt pat ceturto daļu izdevumu. Protams, es pati strādāju, cik varu, meklēju visādus variantus, kā nopelnīt naudu, bet es tiešām neuzskatu, ka mans uzdevums būtu no sešiem rītā līdz 23 vakarā strādāt un vēlu pārrasties mājās, lai tikai nodrošinātu bērniem eksistenci. Tas, ka viņš diskutē, ka man ir puisis… Viņš vēlas atbrīvoties no finansiālas atbildības. Jo viņš man, kad gāja prom no mājām, teica: „Tev tagad ir uzdevums atrast vīrieti, kurš jūs nodrošinās.” Uzskatu, ka tas ir zemiski. Nevienam citam vīrietim nav jāuzņemas atbildība par mūsu bērniem. Ja kāds vēlas mums palīdzēt, tas ir cits jautājums.
Tagad ir iesniegts iesniegums par uzturlīdzekļu piedziņu. Un nu var kārtot arī šķiršanos. Lai izšķirtos, jānokārto alimentu lietas, jāsadala mantas. Mūsu kopējā iedzīve nebija liela. Tikai datori, dīvāns un televizors. Viņš paņēma abus datorus. Man palika dīvāns un televizors.”
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
