Kā vēsta portāls skaties.lv, skolēnu obligāta vakcinācija pašlaik nav dienaskārtībā, intervijā TV3 ziņu raidījumā “900 sekundes” sacīja izglītības ministre Anita Muižniece (JKP).
Viņa teica, ka patlaban skolēnu vakcinācijai atšķirībā no atsevišķām profesiju grupām ir jābūt brīvprātīgai, lai gan vakcīnas ir pieejamas bērniem, sākot no 12 gadu vecuma. Jo pirms pateikt, ka bērniem no 12 gadu vecuma būtu jāvakcinējas obligāti, ir jāizvērtē riski, piemēram, iespējama vardarbību ģimenē, ja bērns vēlas vai viņam būtu jāvakcinējas, bet vecāki domā atšķirīgi. “Normāli ir bērnus, arī viņiem piedzimostot, vakcinēt, bet jābūt plašām diskusijām. Pagaidām tas nav dienaskārtībā,” sacīja ministre.
Tikmēr obligātā skolotāju vakcinācija, pēc ministres teiktā, ir atkrasīga no Saeimas lēmuma. Muižniece domā, ka Saeima augustā pieņems atbildīgu lēmumu un atbalstīs valdības pozīciju par obligātu Covid-19 drošības sertifikāta prasīšanu pedagogiem. “Jādomā, ka deputātiem ir bērni un bērnu interesēm jābūt pirmajā vietā,” viņa sacīja.
Vienlaikus viņa, atsaucoties uz savām intuitīvajām sajūtām, pieļāva, – ja nākamajā mācību gadā pedagogiem prasītu obligātus Covid-19 drošības sertifikātus, izglītības sistēmu varētu pamest ap 1000 pedagogu. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, 2020./2021. mācību gadā Latvijā strādāja ap 56 000 pedagogu, tostarp visvairāk – nepilni 30 000 – bija vispārējās un speciālās izglītības skolotāji, ap 12 000 – pirmsskolas izglītības skolotāji, bet ap 5600 – augstskolu pasniedzēji.
Ja veidosies kritiskas situācijas, ministre sagaida, ka vadības grožus ņems rokās pašvaldības kā skolu dibinātājas un pavērtēs strukturālas izmaiņas skolu tīklos. Politiķe atzīmēja, ka Latvijā joprojām ir daudz pedagogu ar nepilnām darba slodzēm, attiecīgi, sasniedzot “kaut kādu kritisko robežu”, pašvaldības atbildīgāk varētu paskatīties uz to, “kā strādā viņu novada skolas un sakārtot”.
Runājot par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības veikto aptauju, kurā liela daļa aptaujāto paudusi kritisku nostāju pret vakcinēšanos pret Covid-19, Muižniece vērtēja, ka neesot īsti skaidrs, ko arodbiedrība gribējusi ar to sasniegt. Viņa atzīmēja, ka nozarei ļoti palīdzētu strādāšana pretējā virzienā, proti, vakcinēšanas nozīmes skaidrošana pedagogiem, nevis visu argumentu pret vakcinēšanos meklēšana.
Muižniece arī sliecas domāt, ka septembrī mācības varēs atsākt klātienē.Anita Muižniece (JKP), izglītības ministre
“Es vēl arvien domāju, ka mēs saņemsimies un atsāksim mācības klātienē, bet, protams, ka temps, ja ir mērķis ir 80%, līdzšinējais temps – 2% pieaugums ik nedēļu – ir gandrīz precīzi uz pusi par mazu, vajadzētu 4%. Tad mēs septembrī sasniegtu 80%. Bet vakcinācija nav vienīgais, uz ko mēs balstām klātienes mācības. Mēs esam šobrīd izstrādājuši epidemioloģiskās drošības ieteikumus Veselības ministrijai, es ļoti ceru, ka 10. augustā valdībā izskatīsim tālāko rīcību. Un vakcinācija ir tikai viens no elementiem, kas, protams, palīdz dzīvot ar arvien mazākiem ierobežojumiem.”
Muižniece vērsa uzmanību, ka Pasaules Veselības organizācija rekomendē, ka skolu darbs klātienē arī pandēmijas laikā būtu pārtraucams tikai atsevišķos gadījumos ārkārtējās situācijās.
Video skatāmies zemāk!
VIDEO:
