Ielasmeita: “Visgrūtāk bija pirmās reizes parādīt plikas krūtis”

Prostitūtas darbs nebija un arī tagad nav mana sapņu nodarbošanās. Bet man tas ir veids, kā nodrošināt sev normālu dzīves līmeni, – tā intervijā portālam TVNET saka jauna sieviete Zane, piekrītot izstāstīt, kā līdz tam nonāca un kāpēc nemeklē kaut ko citu.

Sieviete sarunai ar TVNET piekrīt tikai tad, kad vairākkārt nosolos nekur neminēt viņas īsto vārdu, pilsētu, rajonu un ielu, kurā viņa strādā, kā arī darba veidu. Viņa arī nepiekrīt fotografēties vai filmēties. «Pasaule ir pārāk maza, baidos, ka kādudien manis teiktais var tikt pavērsts pret mani pašu,» viņa pamato vēlmi pēc anonimitātes.

Kā kļuva par prostitūtu? 

«Nevaru teikt, ka kļūt par ielasmeitu bija mans bērnības un jaunības sapnis. Protams, nē. Tāpat kā citas sētas meitenes, vēlējos kļūt par medmāsu, skolotāju vai pārdevēju. Bet manā dzīvē viss nenotika tik gludi, un varbūt tā ir arī labāk. Nez vai es būtu laimīgāka, ja sēdētu lielveikalā aiz kases nogurdinoši garas stundas?» Zane retoriski jautā un pēc mirkļa pie sevis nosaka: «Diez vai…»

«Skolas pēdējos gados un augstskolas pirmajā kursā strādāju par bārmeni un viesmīli. Darbs bija labs, jo varēju apvienot ar mācībām. Arī alga bija ļoti laba, ņemot vērā manu nelielo pieredzi. Dzīvoju labāk nekā manas kursa biedrenes, kas pēc mācībām piestrādāja par apkopējām un bērnu pieskatītājām.» Varēju atļauties labu kosmētiku – toreiz pirku krēma bundžiņu par 50 latiem.

Pārejiet nākamajā lappusē, lai turpinātu lasīt šo rakstu!