Ceturtdien vējš vētras spēku nesasniedza, taču postījumu bijis vairāk nekā citkārt spēcīgākos vējos.
Saskaņā ar starptautisko Boforta skalu par vētru saucams tāds vējš, kura vidējais ātrums desmit minūšu laikā sasniedz 21 metru sekundē (m/s), taču ceturtdien lielākais vidējais vēja ātrums bija Ventspilī – 19 m/s, Rīgā 11-13 m/s, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Brāzmas gan bija spēcīgākas – Ventspilī 25 m/s, Rīgas ostā 25-26 m/s, pilsētas centrā 23 m/s, pārējā valstī pārsvarā 14-21 m/s.
Spēcīgā vēja nodarītie postījumi. Telefonsaruna ar VUGD pārstāvi Agritu Vītolu4min
Glābējiem bija jādodas uz vairāk nekā 320 izsaukumiem, lai novērstu vēja radītus postījumus, tostarp lielākā daļa – mazliet vairāk nekā 300 – bija Rīgā un tās apkārtnē. Tas ir vairāk nekā šī gada 12.-13. martā, kad Latvijā pūta spēcīgāks vējš. Liepājas ostā vidējais vēja ātrums sasniedza 22 m/s, bet brāzmas – 34 m/s. Toreiz vējš pūta no rietumiem, kas parasti galvaspilsētas apkārtni skar saudzīgāk nekā ziemeļrietumu vēji, kas pūta šoreiz.
Noteicošais faktors salīdzinoši lielajiem postījumiem ir koku lapas, kuru martā nebija. Lapotne palielina virsmas laukumu, uz ko vējš spiež, radot kokiem lielāku slodzi.
Izsaukumu skaits Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam bija lielākais kopš 2016. gada jūnija.
Ziemeļrietumu vēja dēļ plašā piekrastes daļā cēlās ūdens līmenis, appludinot piekrasti un jūrā ietekošo upju grīvas. Martā, kad stiprais vējš pūta no rietumiem, Rīgā un Jūrmalā ūdens līmeņa celšanās bija mazāka, nekā pūšot ziemeļrietumu vējam.
Šī ciklona izraisītos spēcīgos vējus meteoroloģijas dienestiem mūsu reģionā izdevās prognozēt ļoti savlaicīgi.
Somijā, kur vētra ceturtdien bija visspēcīgākā (brāzmas līdz 35 m/s), vietējais meteodienests jau četras dienas iepriekš bija izplatījis sarkano brīdinājumu. Latvijā pirmās prognozes par gaidāmo vētru izskanēja svētdien, bet oficiāls brīdinājums tika izplatīts otrdien.
