Nopirku arī mazu našķi šim vakaram un šķīstošo kafiju ar ko to visu baudīt kopā. Tā pateicība, ko es redzēju viņas acīs un kas plūda no viņas lūpām, es nekad neaizmirsīšu. Piedāvāju arī aizvest līdz mājām, bet viņa atteicās, jo tā jau esmu daudz palīdzējusi un nevēlas mani apgrūtināt vēl vairāk. Ejot uz pieturu nedaudz aprunājāmies un es vaicāju, vai nav bērnu vai mazbērnu, kas varētu palīdzēt, bet viņai bērnu nav bijis, jo vīrs jaunībā nomiris.
Jaunas attiecības tā arī neēsot izveidojusi. Skumji, jo nav neviena, kam varētu palūgt palīdzību… Tāpēc, kaut uz mazu brīdi ikdienas steigā, ieslēgsim cilvēcisko faktoru un ja redzam kādu, kuram tiešām vajag palīdzību, palīdzēsim, nevis lepni pasoļosim garām un paziņosim, ka man naudas nav. Mēs nekļūsim nabagāki, ja kaut reizi kādam ziedosim 10 minūtes un 10€ no savas dzīves.
Mēs kļūsim bagātāki dvēselē un un vairosim peieku cilvēkiem mums līdzās. Paldies par uzmanību.”
Padalies ar šo rakstu sociālajos tīklos – Facebook, draugiem.lv, Twitter un arī citur. Tas aizņems tikai dažas sekundītes…
