Cilvēciskumu nemēra naudā – to mēra mīlestībā, kuru pauž cilvēks pret citiem. Un jāsaka, ka Elina ir cilvēks, kas šo mīlestību pauda. Viņa noziedoja pārdesmit minūtes un pārdesmit eiro, lai padarītu priecīgu pensionāri, kurai nav ne centa kabatā…
Elina Šmite Facebook ierakstā raksta šādi:
”Ir skumji, kad redzi, kā cieš cilvēki no nabadzības un ir spiesti sevi pazemot un lūgt palīdzību ubagojot pie lielvekaliem. Šodien atliku steigu un savas prioritātes uz mirkli, lai kaut nedaudz, bet iepriecinātu šādu trūkuma cietēju. Pie t/c Spices ieejas ieraudzīju kundzi (pensionāri), kura stāvēja sarāvusies un asarām acīs. Viņa skaļi nelūdza naudu, bet acis pašas par sevi runāja. Piegāju pie viņas un jautāju, vai varu kā līdzēt. Viņa centās man kaut ko sasteigti, bet ļoti klusi pastāstīt. Saprotams – lūdza naudiņu.”
”Viņa neoda un neizskatījās pēc alkoholiķes, vai bezpajumtnieces. Viņa tiešām ludza palīdzību, lai nopirktu ko ēdamu. Uz manu piedāvājumu, viņai nopirkt ko ēst, neatteicās. Viņa palūdza nopirkt pienu, bet tad pārdomāja, jo būšot pārāk smagi nest, palūdza kaut gabaliņa siera, jo maizīte esot. Kopā devāmies līdz pārtikas veikalam. Viņai bija grūti iet, tāpēc palika mani gaidot pie ieejas veikalā. Es sapratu, ka mazākais, ko es varu darīt, ir nopirkt viņai nedaudz vairāk kā viņa lūdza. Nopirkt lietas, kas man šķiet pašsaprotamas un kuras vienmēr pašai ir mājās plauktā.
