Pēc kāda laika, kad Džonam rokās jau bija gatavā bilde, un viņš nolēma to aiznest meitenes vecākiem.
Diemžēl viņš nevarējā viņus atrast. Vīrietis uz ielas sāka jautāt cilvēkiem par šīs mazules ģimeni un uzzināja, ka viņa dzīvo pilnīgi viena, neviens nekad nav redzējis viņas mammu un tēti. Kerijs bija satriekts, viņš nevarēja domāt par neko citu kā vien par meiteni, kuru kādu dienu bija redzējis uz ielas. Fotogrāfs nolēma, ka viņam viņa ir jāpaņem.
Protams, bija daudz grūtību, tā bija ilga dokumentu kārtošana un pavadošie brīži. Bet viņš to izdarīja. Viņš atgriezās ASV jau ar mazuli. Viņš izglāba viņu no vientulības, bada un aukstuma un varēja dāvāt viņai pilnvērtīgu, laimīgu dzīvi.
Kopš tā laika ir pagājuši 20 gadi. Mazule uzauga un kļuva par īstu skaistuli.
