Spriešana darba grupā
NMPD vadība parasti skaļi neafišē negadījumus, kuros cietuši dienesta darbinieki. No vienas puses, to var saprast, jo nav patīkami par tiem stāstīt, bet, no otras puses, politiķiem, kuri pieņem lēmumus veselības aprūpes jautājumos, būtu jāuzzina par mediķiem, kuri cietuši nelaimes gadījumos darba laikā un vairs nevar turpināt darbu.
“Es zinu darbiniekus, kuri pret traumām apdrošinās par saviem personīgajiem līdzekļiem,” saka NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītājs Voldemārs Kokorevičs.
Patlaban Veselības ministrijas izveidotajā darba grupā viens no apspriežamajiem jautājumiem ir izmaiņu veikšana normatīvajā regulējumā, paredzot iespēju NMPD iegādāties saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums šobrīd to neparedz, jo dienestā strādājošajiem ir garantēta valsts apmaksāta veselības aprūpe (NMPD darbinieki neveic pacienta iemaksas un līdzmaksājumus, saņemot valsts apmaksātus pakalpojumus).
Gads pagājis. Kas mainījies?
“Latvijas Avīze” jau pirms gada (“Atkal uzbrūk mediķiem”; “LA” 28.05.2018.) vēstīja par kādu gadījumu, kad Rīgā no Īrijas pilsoņu dūrēm pamatīgi cieta NMPD darbinieki autovadītājs un ārste. Šis stāsts sekoja pusgadu pēc citas publikācijas (“Pret ātro palīdzību – ar dūrēm un stikla lauskām“, “LA” 9.01.2018.) par notikumu 2017. gada nogalē Rīgā, Dzelzavas ielā, kad piedzēries vīrietis meta ātrās palīdzības automašīnas salonā stikla glāzi.
Autovadītājam toreiz tika pārlauzts deguns un viņš guva smadzeņu satricinājumu, kad vīrietis, cērtot durvis, trāpīja šoferim pa seju. Jau tad abās publikācijās “LA” vērsa uzmanību, ka ātrās palīdzības darbinieki nav apdrošināti, un amatpersonas solīja meklēt risinājumu.
NMPD vadītāja Liene Cipule toreiz solīja, ka tikšot aprēķinātas polišu aptuvenās izmaksas un ka viņa esot uzdevusi personāla daļai no apdrošināšanas firmām saņemt informāciju. L. Cipule toreiz arī sacīja, ka NMPD ar tiesību aktu ir jānoteic operatīvā dienesta statuss, kas ir pietiekami sarežģīts jautājums no juridiskā viedokļa. “Ja tas tiks izdarīts, tad, iespējams, tas varētu būt par pamatu iestrādāt vēl kādus bonusus darbiniekiem, kas veic īpašo darbu dienestā,” sacīja L. Cipule.
Toreizējā veselības ministre Anda Čakša pēc “LA” publikācijās aktualizētās problēmas atzina, ka “nav šaubu, ka par veselības aprūpes cilvēkresursu drošību ir jādomā”, taču arī viņai tad nebija skaidrs, kāds būs plāns, lai pasargātu veselības aprūpes darbiniekus uzbrukumu gadījumos. NMPD vēlāk rudenī iesniedza Veselības ministrijā priekšlikumus grozījumiem Ārstniecības likumā, rosinot mainīt dienesta statusu no valsts pārvaldes iestādes uz “īpašo operatīvo dienestu”. Šis jautājums gan tika uztverts kā juridiski diskutējams un nu, šķiet, apklusis.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
