“Es savam mazdēliņam uzdāvināju vērtīgu dāvanu. Nekādu telefona zvanu vai vēstuļu pat no viņa nesaņēmu. Pēc tam es visu sapratu..”

Attēls ilustratīvs

Kā likums, vecvecāki ļoti mīl savus m.a.z.b.ē.r.n.u.s. Tas ir saprotams, jo vecuma galā jums ir iespēja padarboties ar bērniem, kas ir līdzīgi jūsu bērniem un jums pašiem. Ir patīkami atgriezties dažas desmitgades un atkal sajust tās pašas r.ū.p.e.s.

Mazbērniem patīk apmeklēt vecvecākus, lai klausītos viņu stāstus, ēstu viņu ēdienu un saņemtu dāvanas. Tomēr, kad mazuļi aug un kļūst neatkarīgi, viņi bieži aizmirst par cilvēkiem, kuri viņus mīl.

Dāvana mazdēlam

„Savam vecākajam mazdēlam divas reizes gadā sūtu 100 eiro, lai palīdzētu mācībās. Tādu pašu naudas summu viņš nosūtīja arī savām divām jaunākajām māsām. Meitenes vienmēr zvana, lai pateiktos, pastāstītu, cik priecīgas ir par dāvanu, ko iegādājušās vai plāno iegādāties. Mazdēls nezvanīja un nerakstīja,” stāstīja 74 gadus vecā Irina.

Vai tiešām tā ir taisnība, ka es te gaidu velti? Vai tāda nauda tagad nav nekā vērta? Es būtu tik jauki dzirdēt pateicību. Vai tik tiešām grūti piezvanīt savai vecmāmiņai?

Protams, grūti tikt galā ar sajūtām, kad dažādos apstākļos iekrāj naudu dāvanai mazdēlam, bet pēc tam viņš pat nepasaka paldies.

Lai cik skumji tas nebūtu, jauniešu piesātinātajā dzīvē notiek tik daudz interesanta un svarīga (varbūt šķietami), ka daudz kas tiek nolikts otrajā plānā, pat attiecības ar mīļajiem.

Iespējams, jaunietis par kaut ko uztraucas un vienkārši aizmirst pateikties dāsnai vecmāmiņai. Vecmāmiņai par dāvanu nevajadzētu apvainoties, bet gan priecāties, ka viņa to spēj uzdāvināt mazdēlam. Uz situāciju var paskatīties arī no viņas puses.

Dāvinot naudu, cilvēks vēlas izdarīt kaut ko labu. Lai arī viņš to dara pēc paša vēlēšanās, viņš tomēr sagaida, ka viņam pateiksies. It īpaši, ja viņš palīdz mīļotajam, kuru redz reti, viņš nav saņēmis apstiprinājumu, ka viņš ir vajadzīgs. Pateicība šeit būtu apliecinājums tam, ka mazdēls domā, ka dāvana ir vērtīga, kas nozīmē, ka arī dāvinātājs ir vērtīgs.

Nav skaidrs, vai mazdēls ir slinks, aizmāršīgs vai patiešām aizņemts. Vecmāmiņai labāk piezvanīt un pajautāt, kā mazdēlam klājas, vai ir saņēmis naudu, vai ir kaut ko labu nopircis.

Varbūt viņai ir jāsper pirmais solis, lai atgādinātu jums par attiecībām un atgrieztu tajās bijušo siltumu. Ja mazdēls nevēlas runāt, tad jāpadomā, vai ir vērts viņam palīdzēt.

100 eiro ir liela summa mūsdienu studentam. Tajā vecumā, kad vēl tikai mācies nopelnīt, palīdzība ir īpaši nepieciešama. Tāpēc mazdēls noteikti jūt šo palīdzību un viņam ir par ko pateikties vecmāmiņai.

Der atcerēties studiju gadus, kad galvā bija tik daudz ideju, interešu, plānu. Jūs vēlaties izpētīt pasauli un uzzināt jaunas lietas. Ideja par iespēju piezvanīt vecākiem, krustmātei, vecmāmiņai vai vectēvam bieži pazūd kaut kur interesantu jautājumu vidū. Labāk pazvanīt pirmajai.