Kā stāsta Helēna, grūstīšana, raustīšana, knaibīšana un aurošana šādā intensitātē viņai atgadījās pirmo reizi.
“Esmu no mierīgajiem un masku velku, ja nav citas iespējas. Daru gan to miera labad, gan cienot citu piesardzību ,un, lai nedotu iespēju “idejas vārdā” mani lamāt, apsaukāt, dzenāt, kaunināt vai iespaidot fiziski. Pašprātīgi ievēroju pieņemtos mērus.Redzēts un sajusts ir daudz kas. Bet grūstīšana, raustīšana, knaibīšana un aurošana šādā intensitātē gan atgadījās pirmoreiz, -tiešām biju vainīga un nespēju apmānīt savu organismu ar “paciešanos” nokārtoties pēc pusstundas vai stundas mājās. Jo nopirkt masku veikalā, ja tā pazudusi nevar, jo man nav maskas, kas obligāta šķērsojot veikala slieksni. Mājot ar rokām caur vitrīnu, mani arī neviens neuzklausīja. Majoru autostāvvietas āra tualetē stāv uzraksts, ka drīkst ienākt kabīnē, tikai ar sejas aizsargmasku. Par kādu kafejnīcu nemaz nesapņoju, jo tur noteikti saņemtu pārāk daudz aizrādījumu, tā arī neatvieglojoties.Biju devusies pastaigā pa pilsētas ielām, masku biju atstājusi mājās, to aizmirsusi, jo nebija plānotas ne tikšanās, ne grozīšanās kādās publiskās vietās.Bet vēders sagriezās un īsā laikā situācija bija jārisina. Tad lūk, devos un vienkāršāko un klusāko tualeti Majoru parkingā. Maza būdiņa, kas paredzēta šādiem gadījumiem. Vienā kvadrātmetrā es viena pati daru savu lietu un MASKA te būtu bijusi nebijusi.BET. Pārkāpjot uz sienas pielīmētā A4 brīdinošo saturu, spurdzu iekšā kabīnē, jo, ja godīgi, citu variantu nebija.Te, kā no zila gaisa, spalgā un rājošā balsī man zibenīgi metās virsū pēc skata sprigana pusmūža kundze, liedzot man izdarīt to, ko nevaru nedarīt, jo man nav uz sejas uzmaukta maska. Saku, ka nav man līdzi, ka tikai ieiešu wc un nevienam neelpošu virsū. Virzoties uz poda pusi, skaidrā latviešu valodā aicināju labierīcību priekšnieci būt saprotošai, nomierināties un atgriezties savā aizstiklotajā kontrolpostenī, lai ievērotu distanci un nesaņemtu manu elpu. Arī mans tests pirms pāris dienām bija negatīvs, bet tas nevienu šajā duelī neinteresēja. Raujoties uz klozetpoda pusi es tiku saķerta aiz apģērba un grūstīta nevaldāmo saimnieces dusmu uzplūdā, ka es neievēroju likumu un ka viņa to nepieļaus. Es tomēr ieslēdzas kabīnē un nokārtoju savu sasāpējušo lietu. Aiz durvīm gan bija skaļi vārdi, apsaukāšanās lāsti un durvju izdauzīšanas mēģinājumi, bet man nebija varianti.Jāatzīst, ka bija gan nedaudz bail pamest aizslēgto būceni, jo negribēju būt par upuri, teiksim saduršanai ar nazi, jo tieši tik kareivīga bija šī Majoru tualetes dežurante.Tomēr izaicināju likteni, skaļi ziņojot, ka mana seja ir ietīta jakā un ka labāk priekšniecei būtu atkāpties, lai divi metri būtu starpā.Skaļu lamuvārdu pavadīta es izbēgu no tualetes, vēlot vien spēku, veselību un izturību šai atbildīgajai dāmai,” stāsta Helēna.
Tikmēr komentāros cilvēkiem dažādi viedokļi. Daļa ironizē par to, ka pasaulē netrūkst dīvainu cilvēku, daļa savukārt uzsver to, ka cilvēki pandēmijas iespaidā ir pārāk lielā mērā iebiedēti.”Cilvēki jūk prātā un liekas tā iebaidīti, ka tiešām drīz pa dzīvokli staigās ar tām un gulēs ar 2 m distanci! Reklāmas pressings strādā,” teikts kādā komentārā.Jau vēstījām, ka māksliniece, aktrise un miljonāra Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina ieviesusi pārmaiņas gan izskatā, gan nomainījusi vārdu. Lai gan kādu laiku Elīna no sociālajiem tīkliem bija pazudusi, marta nogalē viņa atgriezās ar jaunu identitāti, un tagad sevi dēvē par Helen Ora.
