Tikmēr Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs diskusijā “Krustpunktā” norādīja, ka tāda gāzes cena, kāda ir šobrīd, visticamāk, saglabāsies arī nākamajā ziemas sezonā, tomēr viņš uzsvēra, ka gāzes cenu prognozēt ir teju neiespējami Ukrainā notiekošā kara dēļ.
“Mēs neredzam, ka gāzes cena varētu ļoti strauji samazināties. Tas gāzes cenu līmenis, kāds ir šobrīd, visticamāk, saglabāsies visu nākamo ziemu. Un nelabvēlīgas apstākļu sakritības rezultātā tas var arī paaugstināties, tā ir realitāte, ar ko jārēķinās. Bet prognozēt izmaiņas precīzi, es neticu, ka kāds uz šīs planētas ir spējīgs prognozēt,” atzīmēja Silovs.
Lai arī, kā stāstīja “Rīgas siltuma” vadītājs, uzņēmums šogad plāno būvēt divas katlumājas un virzīties prom no gāzes apkures, pārejot uz šķeldas apkuri, tas ir ilgs process. Kopumā pilsētā ap 32% no izmantotās siltumenerģijas tiek ražots ar atjaunojamiem resursiem.
Tikmēr Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš uzsvēra, ka
rēķinu apmērā nākamajā apkures sezonā galvenais noteicējs būs gāze.
Vītoliņš skaidroja:
“Atslēgas vārds ir gāze. Biomasas cenu mēs varam noprognozēt, tā nesvārstīsies tik daudz, kaut gan tā arī var pieaugt. Tātad mēs varam prognozēt un izrēķināt, kāds būs siltuma tarifs.
Cik maksās gāze? Par kādu naudu to iepumpēs Inčukalnā [pazemes gāzes krātuvē], tad ar tādu tarifu arī tā maksās. (..) Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī.
Ja tarifs ir tāda līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu.”
Avots
