Atklāj arī citas globālās sasilšanas radītās problēmas, tostarp karstuma, sausuma, plūdu un meža ugunsgrēku pieaugumu. Globālā sasilšana ir vidējās Zemes temperatūras pieaugums, ko izraisa cilvēka darbība. Šis process, kas sākās 19. gadsimta beigās, turpina paātrināties. Lai gan daudzi skeptiķi saista klimata pārmaiņas ar dabiskajiem procesiem, pierādījumi norāda, ka galvenais iemesls ir cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes. Ja netiks veikti pasākumi temperatūras pieauguma palēnināšanai, sekas būs neatgriezeniskas.
Globālā sasilšana pirmo reizi tika apspriesta 20. gadsimta piecdesmitajos gados, kad radās šis jēdziens. Zinātnieki, pētījot Saules aktivitāti un magnētiskā lauka izmaiņas, secinājuši, ka Saules periodi mainās ik pēc 11 gadiem, bet globālā sasilšana ietekmē klimatu neatkarīgi no šiem cikliem.
2023.gads tika atzīts par visu laiku karstāko, un 2024. gadā temperatūra, pēc prognozēm, paaugstināsies vēl vairāk – vidēji par 1,3–1,6 grādiem. Tas tiek saistīts ar El Niño fenomenu, kas izraisa ūdens temperatūras paaugstināšanos Klusā okeāna ekvatoriālajā daļā un ietekmē globālo klimatu. El Niño, kas novērots kopš 2023. gada augusta, var ilgt līdz pat gadam. Tā rezultātā gada vidējā temperatūra pasaulē palielinās par 0,2–0,3 grādiem, mainot gaisa plūsmas virzienu un izraisot ekstremālus laikapstākļus, piemēram, sausumu, plūdus, vētras un viesuļvētras.
