Pandēmija ir radījusi vēl līdz šim nepieredzētu problēmu, un Latvijai, atgūstoties no vīrusa radītām sekām, ir būtiski domāt par to, kā nākotnē risināt ar nodarbinātību un darba spēka kvalifikāciju saistītos jautājumus, šodien, atklājot tiešsaistes konferenci “Nākotnes darbs Latvijā”, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidents norādīja, ka Covid-19 vīrusa izplatība ir radījusi lielu spriedzi ne tikai veselības sistēmas aprūpē, bet arī tautsaimniecībā un darba tirgū. “Viesmīlības, tūrisma, kultūras un aviācijas nozarē strādājošie šo spriedzi izjūt asāk nekā citu profesiju pārstāvji. Krīze, kura būtiski mainīja mūsu dzīvesveidu, ir īpaši skārusi mazāk apmaksāto profesiju pārstāvjus, un viņu dzīvē nenoteiktība valdīs vēl vairākus mēnešus,” uzsvēra Levits.
Viņš atzina, ka nenoteiktība darba tirgū pastāvēja jau pirms pandēmijas. “Jau desmit gadus Latvija sastopas ar arvien pieaugušo darba spēka trūkumu, kas ir skāris faktiski ikvienu nozari,” ar nožēlu pauda Levits.
Prezidents pauda nostāju, ka šajā laikā ir svarīgi veikt reformas izglītības sistēmā, panākot, ka vietējie studenti ir konkurētspējīgi arī nākotnē, un Latvija šajā jautājumā virzās pareizajā virzienā.
Viņš sacīja, ka pēdējos gados pasaulē tehnoloģiju attīstības un tehnisko jaunievedumu izstrādes tempi un arī Latvijā digitalizācija un automatizācija turpina palielināties. “Latvijas uzņēmumiem ir jāizmanto pandēmijas laiks, lai paaugstinātu savu darbinieku kvalifikāciju, kas ir svarīga, lai turpinātu palielināt darba ražīgumu. Uzņēmumiem vajadzētu aktīvāk piedāvāt saviem darbiniekiem apgūt praktiskas prasmes darba vidē, it īpaši posmā pēc pandēmijas pārvarēšanas,” norādīja prezidents.
“Valdībai ir jābūt aktīvākai un par politisko prioritāti ir jāizvirza ieguldījumi iedzīvotāju kvalifikācijas uzlabošanas programmās, kuras papildinātu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas piedāvāto,” sacīja Levits, uzsverot, ka valsts pārvaldei ir jāpiedāvā veidi, kā nodrošināt sistemātisku trūkstošo iemaņu noteikšanas modeli. It īpaši ir jāpievērš uzmanība tiem profesiju pārstāvjiem, kuri ir riska zonā digitalizācijas un automatizācijas dēļ.
Levits norādīja, ka Covid-19 uzlaboja digitalizācijas spējas darba tirgū un pandēmija mainīs ne tikai darba nosacījumus, bet arī attiecības un saskarsmi starp valsti un pakalpojumu sniedzējiem no vienas puses, un iedzīvotājiem no otras puses. “Nekādā gadījumā digitalizācija nedrīkst radīt plaisu sabiedrībā,” uzsvēra Levits.
Tāpat Valsts prezidents rosināja konferences dalībniekus domāt ne tikai par attālinātā darba sniegtajām priekšrocībām, bet arī risināt ar to saistītās problēmas. “Darbinieka aizsardzība nekādā ziņā nedrīkst mazināties. Darba attiecību tiesisko ietvaru veido darba tiesības. Taču tās savā saknē balstās uz šo klasisko darba modeli – klātienes pilna laika darbs pie viena darba devēja. Protams, pēdējos gados atbilstoši reālās situācijas maiņai ir notikusi zināma darba tiesību fleksibilizācija,” sacīja Levits, piebilstot, ka tās joprojām nepietiekami atspoguļo darbinieka situāciju attālinātā darba gadījumā.
Viņš uzsvēra, ka pārejot no klasikā klātbūtnes darba uz attālināto darbu, darbinieka aizsardzība nedrīkst tikt mazināta. Tāpat attālinātam darbam jāpiemēro arī nodokļu likumdošana, ja darbinieks dzīvo vienā valstī, bet strādā citā. “Patlaban šeit pastāv būtiski šķēršļi,” skaidroja Levits.
