Šī gada augustā valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” bija izsludinājusi, ka pārdod izsolē Blīdenes dzelzceļa stacijas ēku un palīgēkas. Šim notikumam varētu pat nepievērst uzmanību, jo šī nebūt nav pirmā reize, kad “Latvijas dzelzceļš” pārdod nekustamus īpašumus, kurus gadiem ilgi nav izmantojis un neplāno izmantot arī turpmāk.
Taču Blīdenes dzelzceļa stacijas pārdošanu apēno valsts uzņēmuma ierēdņu uzvedība, dažu dienu laikā pieprasot izvākties no dzīvokļa cilvēkam, kura ģimene tur bija dzīvojusi gadu desmitus.
Dzīvojusi nelikumīgi?
Līdz pat šī gada augustam, kad jau publiski izsole bija izsludināta, vienā no šīs ēkas dzīvokļiem joprojām dzīvoja Mārīte Kurpniece. Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” apgalvo, ka Mārīte Kurpniece dzīvojusi šajā dzīvoklī nelikumīgi – ar viņu uzņēmumam nav bijis noslēgts īres līgums.
Taču Mārīte man stāsta, ka gluži tā nav, kā apgalvo “Latvijas dzelzceļš”. Šajā dzīvoklī viņa dzīvojusi kopā ar saviem vecākiem, kuri bijuši dzelzceļnieki.
Ar viņas tēvu Imantu Kurpnieku, kurš savulaik bija Blīdenes dzelzceļa stacijas priekšnieks, “Latvijas dzelzceļš” bija noslēdzis dzīvokļa īres beztermiņa līgumu.
Kad 2017. gada 3. jūlijā tēvs aizgājis viņsaulē, tā paša gada 1. augustā “Latvijas dzelzceļa” Nekustamā īpašuma direkcijas Jelgavas reģionālās apsaimniekošanas iecirkņa vadītājs A. Zunte parakstīja aktu, kas apliecina, ka dzīvokli, kuru savas dzīves laikā bija īrējis Imants Kurpnieks, turpina lietot viņa meita.
Līdz dzīvokļu komisijas lēmumam un īres līguma pārslēgšanai “Latvijas dzelzceļš” apņemas izrakstīt faktiskajai telpu lietotājai īres rēķinus, kurus dzīvokļa iemītniece piekrīt samaksāt. Dokumentā cita starpā tāpat apliecināts, ka Mārīte Kurpniece ir iesniegusi uzņēmuma dzīvokļu komisijai rakstisku lūgumu pārslēgt ar viņu īres līgumu.
Jāizvācas dažu dienu laikā
Jautāta, kad viņa uzzinājusi, ka dzīvoklis jāatstāj, Mārīte atbild, ka pagājušā gada 6. decembrī piezvanījusi kāda “Latvijas dzelzceļa” Nekustamā īpašuma direkcijas darbiniece, kura bargā balsī pieprasījusi paskaidrot, kā viņa vispār varot atrasties šajā dzīvoklī. Un tikpat bargā balsī pavēstījusi, ka līdz 12. decembrim viņai dzīvoklis jāatbrīvo.
“To izdzirdot, biju šokēta, jo līdz šim mani neviens nebija brīdinājis par to, ka man būtu jāizvācas,” stāsta Mārīte.
“Kopš 2017. gada augusta saskaņā ar pieminēto aktu ik mēnesi biju saņēmusi “Latvijas dzelzceļa” izrakstītos rēķinus un par tiem arī maksājusi. Tāpat aizvadītajos gados vairākkārt biju vaicājusi uzņēmuma dzīvokļu komisijā, kas izlemts īres līguma lietā. Bet kopš 2017. gada no uzņēmuma dzīvokļa komisijas nekādu atbildi neesmu saņēmusi.”
Tā kā rokās bijis viņas un “Latvijas dzelzceļa” pārstāvja parakstītais akts, kas apliecina tiesības dzīvot šajā dzīvoklī, Mārīte nospriedusi, ka šādiem zvaniem nav jāpievērš uzmanība. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc šīs tālruņa sarunas jau nākamajā dienā viņa saņēmusi kārtējo īres rēķinu.
Taču kādu dienu pēc darba atgriežoties dzīvoklī, Mārīte ieraudzījusi, ka viņas dzīvokļa durvīm atslēgas izzāģētas, to vietā pieliktas citas.
“Dzīvoklī man bija palikušas mēbeles, mantas un piedevām vēl kaķis!” saka Mārīte. “Pirmajā brīdī biju tik pārsteigta, ka nezināju, ko tagad iesākt. Kad mazliet atguvos, sazinājos ar advokāti, kura ieteica izsaukt policiju, jo iekļūt dzīvoklī es varot tikai policijas pārstāvju klātbūtnē.
“Bet, tā kā dzīvokļa durvīm bija priekšā jaunas atslēgas, Mārīte nospriedusi, ka uzņēmumā zina, ko dara. Tāpēc gaidījusi, kad ieradīsies kāds, kurš atvērs aizslēgtās dzīvokļa durvis, lai varētu paņemt savas mantas. “Latvijas dzelzceļa” pārstāve Ieva Kārkliņa skaidro, ka 2020. gada janvāra beigās Blīdenes dzelzceļa stacijā esot ieradies uzņēmuma pārstāvis ar aktu par ēkas atbrīvošanu. Bet M. Kurpniece atteikusies to parakstīt. Turklāt uzņēmuma darbinieki atklājuši, ka vairākkārt bijušas bojātas ēkas durvju atslēgas, tāpēc to vietā uzliktas jaunas.
“Tie ir meli!” teic Mārīte. “Kā es varēju parakstīt aktu par dzīvokļa atbrīvošanu, ja durvīm priekšā bija pieliktas citas atslēgas, neļaujot izvākt no telpām man piederošās mantas?! Kad uzņēmuma pārstāvim zvanīju, jautājot, kurš nomainījis atslēgas, man atbildēja, ka viņiem par atslēgu maiņu nekas neesot zināms.”
Dzīvojusi nelikumīgi?
Atsaukdamies uz likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, “Latvijas dzelzceļš” norāda, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums. Tā kā Mārītei Kurpniecei līguma nebija, neesot bijis likumīga pamata uzturēties šajā dzīvoklī.
Taču Liepājā praktizējoša zvērināta advokāte Irēna Kibelko saka, ka pēc Civillikuma M. Kurpnieces un “Latvijas dzelzceļa” pārstāvja A. Zuntes 2017. gada 1. augustā parakstītais akts apliecina īres faktiskās attiecības un tam ir tāds pats spēks kā īres līgumam.
Arī aizvadītajos trijos gados, izrakstot īres rēķinus, “Latvijas dzelzceļš” pats bija atsaucies uz šo dokumentu.
Tātad pārmest Mārītei nelikumīgu atrašanos dzīvoklī nebija nekāda attaisnojuma. Likumā “Par dzīvojamo telpu īri” cita starpā ir arī cits noteikums, kuru šī valsts uzņēmuma ierēdņi, kā liekas, nav nemaz izlasījuši vai izliekas, ka viņus tas nemaz neskar.
Likumā gana skaidri pateikts, ka par dzīvokļa atbrīvošanu īrnieks jābrīdina rakstiski un vismaz mēnesi iepriekš.
Mārīte nekādu rakstisku brīdinājumu nebija saņēmusi, tā vietā bija tālruņa zvans un uzbrēciens atstāt dzīvokli burtiski dažu dienu laikā.
“Latvijas dzelzceļš” apgalvo, ka Mārītei bijis paziņots par 2019. gada 29. aprīlī dzīvokļu komisijas pieņemto lēmumu atteikt īres līguma noslēgšanu. Balstoties uz šo lēmumu, dzīvoklis viņai bija jāatbrīvo. Bet viņa, lūk, turpinājusi tur nelikumīgi dzīvot. Dzīvokļu komisijas protokolā, kas datēts 2019. gada 29. aprīlī, gan nav ne pušplēsta vārda par to, ka dzīvoklis jāatstāj.
Tā vietā ir tikai lēmums par īres līguma atteikumu. Mārīte man saka, ka par atteikumu viņai pat neesot paziņots. Par to viņa uzzinājusi tikai 2019. gada 6. decembrī, kad atskanējis tālruņa zvans un rupjš uzbrēciens atstāt dzīvokli dažu dienu laikā.
Dzīvoklis – noliktava mantu uzglabāšanai
“Latvijas dzelzceļš” tagad taisnojas, ka, balstoties uz 2017. gadā M. Kurpnieces un uzņēmuma pārstāvja parakstīto aktu, M. Kurpniecei esot bijušas tiesības izmantot telpas tikai mantu uzglabāšanai, nevis dzīvošanai, līdz brīdim, kad Dzīvokļu komisija pieņemtu lēmumu par īres līguma pārslēgšanu vai atteikumu.
No tā secināms, ka “Latvijas dzelzceļš” izīrējis Mārītei nevis dzīvokli, bet… noliktavu mantu uzglabāšanai. Šajā aktā gan nav nekas teikts par tiesībām izmantot dzīvokli mantu uzglabāšanai, nevis dzīvošanai. Dokumenta ievads sākas ar vārdiem: “Par dzīvokļa nr. 1 lietošanu Blīdenes dzelzceļa stacijas ēkā…”
Tiekoties ar Mārīti Liepājas 10. vidusskolā, kur viņa ilgus gadus strādā par skolotāju, radās iespaids, ka viņai nekad nav bijis nodoma ar zobiem un nagiem turēties šajā dzīvoklī, liekot šķēršļus īpašnieka nodomam pārdot šo ēku.
Turklāt dzelzceļa stacijas ēkas un telpas, kā redzējām, nav bijušas remontētas gadiem ilgi un ir tik sliktā stāvoklī, ka dzīvot tur ir ne tikai apgrūtinoši, bet pat bīstami. Arī viņa pati man atzīst, ka ļoti labi apzinās – īpašniekam ir visas tiesības lemt, kā rīkoties ar tam piederošo nekustamo īpašumu.
Tā kā viņa nav strādājusi šajā uzņēmumā, nav bijis iemesla prasīt citas dzīvojamās telpas ierādīšanu. Tāpēc augusta beigās Mārīte dzīvokli atbrīvojusi un pašlaik dzīvo Liepājā.
Tomēr viņai joprojām sāp sirds par to veidu un paņēmieniem, kā nevis kaut kāds privāts biznesmenis, bet valsts uzņēmums licis izvākties no dzīvokļa. Jāatzīst, arī man tas liekas pārsteidzošs un cilvēka cieņu pazemojošs.
