Pagājušā gada sākumā ārsts lika Annai doties atpūsties un uzkrāt spēkus pie jūras. Viņš pauda, ka siltais, sāļais gaiss viņai palīdzēs atgūt un pat uzlabot veselību. Annai nebija neviena, izņemot meitu Olgu un mazmeitu Katju.
Olgas vīrs pameta ģimeni gandrīz uzreiz pēc Katjas piedzimšanas. Vecmāmiņa ar meitu dzīvoja pilsētā, tā bija pelēka un drūma, bieži lija lietus. Mazmeitai Katjai izdevās no turienes aizbraukt, viņa satika jaunu vīrieti, ar kuru sāka nopietnas attiecības, viņa vārds bija Iļja, abi iekārtojās uz dzīvi Krasnodarā, tuvāk jūrai un vīrieša vecākiem.
Vasarā Olga nopirka mātei biļeti uz Krasnodaras novadu, lai viņa varētu apciemot savu mazmeitu. Pirms aizbraukšanas Olga mātei teica, ka par visu norēķināsies mazmeita un viņai tikpat kā neko nevajadzēs maksāt.
Kad Anna ieradās lidostā, viņu sagaidīja mazmeitas dzīvesbiedrs. Viņš vecajai dāmai uzdāvināja margrietiņu pušķi – varēja noprast, ka jaunais vīrietis priecājas viņu satikt. Taču ierodoties viņu mājās, mazmeita ļoti auksti sagaidīja vecmāmiņu, visi paēda vakariņas un devās uz savām istabām. Laiks nebija īpaši vēls, bet no ceļojuma Anna bija ļoti nogurusi un nolēma iet gulēt. Viņas istabā ienāca mazmeita, atnesa gultasveļu un klusējot nometa gultā, ejot ārā no istabas, Katja pagriezās un teica: tu visu sabojāji, tu tikai traucē!
Anna gulēja ļoti slikti, viņa visu laiku prātoja, kāpēc ir traucējusi pašas mazmeitai. No rīta Katja nebija brokastīs, Iļja teica, ka mīļotajai šodien esot bijis slikts garastāvoklis un viņa devusies uz darbu agrāk. Viņš arī pastāstīja, ka viņa vecāki ļoti vēlas iepazīties ar Katjas radiniekiem un šodien būs kopīgas vakariņas. Viņi gatavoja vakariņas kopā, Anna visos iespējamos veidos centās palīdzēt mazmeitai, bet paklupa un nejauši nometa zemē salātu trauku. Mazmeita sāka kliegt uz vecmāmiņu.
– Tu tikai traucē un iztraucēsi arī mūsu ilgi gaidīto atvaļinājumu. Kad vēl tagad tas būs? Anna klusēja.
Kad ieradās viesi, Katja izturējās ļoti pieklājīgi topošā līgavaiņa vecāku priekšā. Viņa laipni uzrunāja visus un neatstāja bez uzmanības pat Annu. Iļjas vecāki norāja abu topošos laulātos, uzzinājuši, ka divu dienu laikā, atrodoties kūrortā, Anna ne reizi nav izgājusi ārā un viņu bērni viņai pat nav parādījuši jūru. Tad viņi teica, ka rīt no rīta piebrauks un paņems līdzi Annu izklaides braucienā.
Nākamajā dienā Annai izdevās pabūt pie jūras, viņa labi pavadīja laiku un lieliski sadraudzējās ar mazmeitas līgavaiņa vecākiem. Viņi aizveda sievieti uz restorānu un piedāvāja nobaudīt gardu maltīti. Lasot ēdienkarti, Anna neeko neizteica vairāk kā puse no ēdieniem, viņa jutās ļoti neērti, arī cenas šokēja – viena maltīte maksāja 400 rubļu.
To viņa mēģināja izskaidrot Iļjas vecākiem, bet viņi paši visu saprata un veica pasūtījumu, samaksāja rēķinu un, teica, ka tā ir dāvana Annai. Viņa nevienam nestāstīja par konfliktu ar mazmeitu un vēlējās pēc iespējas ātrāk, bez skandāliem aizbraukt un visu aizmirst kā sliktu sapni. No rīta Katja atskrēja pie vecmāmiņas un sāka uz viņu kliegt:
– Vai tu nozagi manu naudu. Tā esi tu! Zagle!
Iļja ieskrēja istabā un uzreiz metās mierināt savu mīļoto.
– Par kādu naudu tu runā?
– Skapī vienā no grāmatām bija mana nauda – 20 tūkstoši rubļu, tā bija viņa, kas to nozaga, es zinu, zagle!
Anna, nesaprot par ko ir runa, sēdēja uz gultas, nobijusies līdz nāvei, nezinot, ko darīt. Iļja aizveda Katju un nomierināja, vēlāk viss noklusa. Pēc stundas Katja ienāca un teica:
– Atdod visu līdz pēdējai kapeikai, pretējā gadījumā tev būs lielas problēmas!
Anna sāka rakņāties pa savām mantām, atrada vecu maku un ar trīcošu roku pastiepa to mazmeitai. Viņa dedzīgi paņēma naudu un teica vecmāmiņai, lai viņa tūlīt dodas prom, jo Iļja jau bija sastrīdējies ar Katju saistībā ar viņas attieksmi pret vecmāmuļu.
Pēc pāris minūtēm sirmā kundze jau stāvēja pie mājokļa durvīm ar mantām, Iļja pienāca pie viņas un piedāvāja viņu aizvest. Viņa mašīna jau tā bija pilna ar kaut kādām lietām, Anna jautāja, kas tās ir, bet viņš atbildēja, ka viņš Annas un Katjas strīda laikā visu laiku esot stāvējis aiz durvīm. Vīrietis pastāstīja, ka Katja esot atradusi savu naudu citā grāmatā, bet Annas naudu atteikusies atdot, sakot, ka gan jau vecamāmiņa vēl ietaupīs no pensijas.
– Tā kā liels paldies – es atstāju šo māju kopā ar omīti, jūs atvērāt man acis un parādījāt, kāda viņa patiesībā ir – paziņoja Katja
Šis incidents jau sen ir aizmirsts, kopš tā brīža bija pagājis vesels gads. Kādu dienu Anna nodarbojās ar mājsaimniecības darbiem, laistīja ziedus. Pēkšņi iezvanījās telefons, klausulē atskanēja pazīstamā Iļjas balss, viņš uzaicināja Annu un Olgu pie sevis ciemos, teica, ka tur varot pavadīt pat katru vasaru un viņš vienmēr priecāšoties redzēt abas sievietes!
