Diemžēl Latvijā reģistrēts pirmais nāves gadījums no Covid-19 vakcīnas; lūk, sīkāka informācija!
Zāļu valsts aģentūra pašlaik ir izvērtējusi 22 ziņojumus par cilvēku nāvi neilgi pēc vakcinēšanās pret Covid-19, un 21 gadījumā nav apstiprināta saistība ar vakcināciju, bet viens letāls gadījums Latvijā ir “ticami saistāms” ar “AstraZeneca” vakcīnas lietošanu, informē ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.
Izvērtējot šo gadījumu, ZVA secinājusi, ka “patologanatomiskā ekspertīzē konstatēto pārmaiņu cēloniskais sakars ar “AstraZeneca” vakcīnas lietošanu ir vērtējams kā ticams”. Šajā gadījumā konstatēta “AstraZeneca” vakcīnas ļoti reti sastopamā blakusparādība – trombozes un trombocitopēnijas sindroms.
Mirusī persona bijusi vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem. Vakcinācija veikta 2021.gada aprīlī, bet nāve iestājusies septītajā dienā pēc “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnas pirmās devas saņemšanas. Ziņojums par šo gadījumu ZVA saņemts 21.jūlijā, raksta nra.lv
Kā uzsver ZVA, TTS ir ļoti retos gadījumos novērota blakusparādība tikai vīrusa vektora vakcīnām (“AstraZeneca” un “Johnson&Johnson”), kas dažos gadījumos noris kopā ar asiņošanu un visbiežāk rodas trīs nedēļu laikā pēc vakcinācijas.
TTS ir norādīta kā iespējama blakusparādība šo vakcīnu lietošanas instrukcijā un zāļu aprakstā. Savukārt ne “Pfizer-BioNTech”, ne “Moderna” vakcīnām, kas abas ir mRNS jeb ziņneša vakcīnas, TTS nav iekļauts blakusparādību sarakstā.
ZVA skaidro, ka TTS ir būtiski atšķirīgs klīnisks stāvoklis no medicīnā visai bieži sastopamām trombozēm un vienmēr ietver vienlaikus esošu trombocitopēniju jeb samazinātu trombocītu skaitu asinīs. Medicīnā visai bieži sastopamā tromboze bez vienlaikus esošas trombocitopēnijas nav tas pats, kas vakcīnas blakusparādība TTS.
Vērtējot šo gadījumu, ZVA izvērtējusi visu pieejamo informāciju, ietverot personas slimības vēstures datus, informāciju no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, no ģimenes ārsta, no Nacionālā veselības dienesta par lietotām zālēm un veiktiem izmeklējumiem, tiesu medicīniskās ekspertīzes slēdzienu, t.sk. tiesu histoloģiskās izpētes datus, un klīniskā eksperta – hematologa viedokli. ZVA vērtēšanu veikusi, balstoties uz zinātniskām metodēm un prasībām, kas ir vienādas visā Eiropas Savienībā (ES), atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādātiem zāļu drošuma uzraudzības standartizētiem kritērijiem.
