Tu biji terorizējošs, kontrolējošs un narcistisks. Kad mēs tikāmies, es biju priecīga, optimistiska un pilna satraukuma par to, kas varētu notikt nākotnē. Es jutos tā, it kā spētu darīt jebko, it kā pasaule būtu mana iespēju vieta. Kad es aizgāju no tevis, es biju salauzta, apjukusi un nomākta. Būšana kopā ar tevi mani nogremdēja.
Bet pat pēc visa tā, pēc visa, ko esmu pārcietusi, es vēl aizvien pilnībā nenožēloju mūsu attiecības. Patiesībā savā ziņā esmu par to pateicīga. Tas, iespējams, bija viens no sliktākajiem pārdzīvojumiem manā mūžā, bet tas mani padarīja par tādu, kāda esmu šodien. Spēcīgākie metāli jāizkaļ karstākajā ugunī, un Dievs zina, cik stiprāka es tagad esmu.
Tagad es esmu uz pareizā ceļa. Es sevi pazīstu un nekad vairs nevienam neļaušu izturēties pret mani, tāpat kā tu to darīji. Iespējams, ka tumsa mani bija gandrīz norijusi, bet tagad es esmu atdzimusi. Es esmu izgājusi cauri visiem konfliktiem, manipulācijām un atraidījumiem, un otrā pusē esmu iznākusi labāka persona; ne tikai laimīgāka, bet arī līdzjūtīgāka, empātiskāka un mīlošāka.
Tāpēc, ka tu mani nesalauzi, kaut arī to centies. Tu mani nonēsāji un izlieci no formas, bet tev nekad mani nepārlauzi. Tagad es jūtos laimīgāka, nekā jebkad esmu bijusi, un tas viss, pateicoties mācībām, ko guvu, būdama kopā ar tevi.
Tātad, paldies par atmiņām. Iespējams, ka tās nav glītas, taču tās man ir daudz iemācījušas. Tāpēc es nenožēloju, ka biju kopā ar tevi, jo tu man parādīji, cik daudz es esmu pelnījusi.
