ādas apsārtums jeb eritēma ar dažiem pūslīšiem, parasti uz rokām un kājām. Simptomi izpaudās kā sarkani vai purpursarkani plankumi, ko izraisījusi asiņošana zem ādas, un pēc izskata tie bija asimetriski. Šie simptomi pacientam vidēji novēroti 12 dienas un tie novēroti jaunākiem slimniekiem, kuriem slimība izpaudusies vieglā formā.
9% gadījumu ārsti novēroja pacientiem niezošus pleķus, parasti ķermeņa augšdaļā uz vēdera vai krūtīm. Šie pūšļveida izsitumi bija plašāki, un biežāk sastopami uz pusmūža pacientu ķermeņiem, kuru slimības gaita raksturota kā vidēja. Šie simptomi vidēji ilga 10 dienas.
19% gadījumu pacientiem konstatēta nātrene – sārtas vai gaišas krāsas izsitumi, kas līdzinās nātres dzēlumiem – apļveida, ovāli vai neregulāras formas, pacēlušies ādas laukumi. Izsitumi vidēji saglabājās 6 dienas.
47% gadījumu uz pacienta ķermeņa atrasti citi makulopapulāri izsitumi – mazi, plakani un arī izvirzīti sarkani izcilnīši, bieži atrodami starp matu folikulām.
Būtiski, ka pētnieki norāda, ka gan makulopapulārie izsitumi, gan nātrene ir plaši izplatīti un var rasties daudzu iemeslu dēļ, kas nozīmē, ka šie simptomi nav īpaši vērā ņemami, atklājot Covid-19.
Pēdējais simptoms, ko dermatologi novērojuši slimības pacientiem, bija nekroze jeb šūnu atmiršana. Tā gan novērota tikai 6% gadījumu. Nekrozes cēlonis ir asinsrites pasliktināšanās, un tā izpaužas kā sarkanas vai zilas krāsas pleķi. Šie simptomi novēroti vecākiem pacientiem, kuru slimības gaita raksturota kā smaga. Tāpat šiem pacientiem novērotas citas asinsvadu slimības un problēmas ar asins plūsmu noteiktās ķermeņa daļās.
