Četras sievietes atklāj, kas ar viņām darīts nacistu koncentrācijas nometnē

“Atsūti, lūdzu, paciņu: kompasu, precīzu Vācijas karti, dažus viltotus dokumentus ar neskaidrām fotogrāfijām. Tas tev ir jādara īpaši gudrā veidā, lai neviens neuzķertu. […] ievārījuma burkas dibenā, zobu pastas tūbiņā.”

(Asociatīvs foto) Aušvicas koncentrācijas nometnes ieejas vārti ar uzrakstu “Arbeit macht frei” (Darbs dara brīvu). (Foto: AP/Scanpix)

1944. gada maijā, vairāk nekā gadu pēc pirmās šifrētās vēstules nosūtīšanas, pasaulei kļuva zināms šo sieviešu ziņojumu saturs. Angļu radio vēstīja: “Rāvensbrikas sieviešu koncentrācijas nometnē vācieši turpina veikt noziegumus.”

“Šajā nometnē ieslodzītās sievietes kļūst par vivisekcijas [dzīvnieka operēšana eksperimentiem, viņam dzīvam esot] eksperimentu upuriem; viņas tika “operētas” kā truši,” teikts ziņojumā.

Sadistiskos “medicīniskos” eksperimentus pārdzīvojušās sievietes tomēr sagaidīja kara beigas. Pēc tam Kristīna kļuva par akadēmiķi, Vanda – par psihiatri, Janīna par žurnālisti, bet viņas jaunākā māsa Kristīna – par ārsti.

1948. gadā Karls Gebhards tika pakārts. Nāves sprieduma pamatojums – Nirnbergas tiesā atzīts par vainīgu kara noziegumos.

Avots